Rīga +11°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«26. jūlijā Annās visi, kas tiek, ierodas Mērsragā. Es parasti kaut ko esmu sagādājusi, lai gan nekad nezinu, cik viņu būs. Kad viņi te satiekas, iet vaļā lielā runāšana. Un man gribas zināt, kā katram klājas,» par saviem mīļajiem audzēkņiem – aktieriem intervijā stāsta Anna Eižvertiņa.
«Par viņiem mana fiziski lielā sirds, kā to pēc apskates raksturoja ārsti, nosāp. Kā pedagoģe neesmu skarba, cenšos nebārties, es viņus nepazemoju. Mans princips ir ticēt, ka cilvēks var. (..) Sekoju presei un varu teikt, ka aktierus, kurus esmu audzinājusi, kritika nelamā. Negribu teikt, ka es viena viņus esmu skolojusi, visus gadus esmu strādājusi kopā ar Pēteri Krilovu vai Edmundu Freibergu,» saka Anna.
Ja Annai šķiet, ka viņas audzēkņi piedzīvo pārestības vai netiek pienācīgi novērtēti, pedagoģe nekad nav baidījusies to pateikt skaļi. Eižvertiņa atgādina – ļoti daudz kas aktiera liktenī ir atkarīgs no režisoriem. «Un par ko Aiju Dzērvi atlaida no Dailes teātra? Par to, ka viņu marinēja un nedeva darbu – ja nu pēkšņi ievajagas?!
Aija ir jūtīga, forša aktrise. Jā, viņa ir sīciņa, bet es zinu, ko darīt, lai viņa izskatītos garāka,» tā Anna.
«Zani Vaļicku norakstīja, jo viņa bija modele, piedalījusies skaistumkonkursā.
Es uzskatu, ka Ģirts Krūmiņš ir ģēnijs, viņš var visu, bet vai režisori prot viņu izmantot?» turpina viņa. Arī par Arti Robežnieku viņa teic – šo aktieri «režisori pietiekami neizmanto, jo viņam ir amerikānisks ģīmis. Artis var daudz vairāk izdarīt!»
Sirds iesmeldzas arī par Kristīni Klētnieci. «Nevaru piedot, ka Dzintras un Naura Klētnieku meita Kristīne pēc pirmā gada nepalika Nacionālajā teātrī, kaut gan viņa būtu izcila aktrise. Kristīne bija vēl bērns, un režisore Māra Ķimele viņai diplomdarba izrādē iedeva spēlēt Hedu Gableri. Iestudējums bija labs, bet domāju, ka tajā brīdī Kristīne bija nevainīgs skuķis, nebija piemērota lomai šajā dekadentiskajā atmosfērā.
Nākamajā sezonā ar Kristīni nenoslēdza līgumu, jo viņu it kā neviens nepieprasot…
Pēc kāda laika Kristīne tāpat kā Mārtiņš Egliens pazaudēja balsi, kas viņai liedza aktīvi iesaistīties citā teātrī. Tad viņa apprecējās, viņai ir bērni un forša ģimene. Un kas svarīgi – Kristīne nav pazaudējusi labvēlīgo attieksmi pret pasauli,» saka Anna.
Annas Eižvertiņas stāstu lasi žurnālā Ievas Stāsti un digitālajā žurnālā Santa+!
