Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
Vienu uz rokas uzzīmējusi viņa pati, bet otru – viņas dēls, bet ietetovēja tās rakstniece brālis Artis, kas ir tetovēšanas meistars. «Abas varones ir daļa no manis, manas meitenes,» žurnālam «Privātā Dzīve» skaidro rakstniece Inga Grencberga.
«Grāmatā ir daļa no manis pašas piedzīvotā, tostarp par vardarbību skolas laikā.
Citi lasa
Jā, tā ir arī mana bērnības trauma. Bija laiks, kad skolā biju tā meitene, ko apsmej un izsmej. Joprojām man nav atbildes uz šo jautājumu – kāpēc?»
Grāmatas atklāšanas svētkos Ingu ar savu klātbūtni atbalstīja viņas vīrs režisors Dž. Dž. Džilindžers. Viņš atzīst, ka sievas grāmatu satura ziņā nekādā veidā nav ietekmējis. «Taču es radīju rakstīšanai atbilstošu vidi. Vasarās, kad ar auto braucām ilgstošos ceļojumos, no rītiem vienmēr viņai pasniedzu brokastis, pēcpusdienā glāzi vīna, vakarā vakariņas. Tādā ziņā es viņai palīdzu, bet radošajā procesā neiejaucos,» uzsver viņš.
Inga piebilst: «Grāmata tapusi triju ceļojumu laikā – uz Spāniju, Grieķiju un Itāliju. Ikreiz, kad vīrs veica apartamentu rezervācijas, rādīja man telpu fotogrāfiju un teica: «Redz, kur tev būs galdiņš, pie kura rakstīt.»