Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ierodas Francijā nemierīgā laikā
«Francijā esmu kopš janvāra Erasmus apmaiņas programmas laikā,» PDz stāsta jaunā dziedātāja Tīna Šipkēvica. Pērn viņa absolvēja Rīgas Valsts 1. ģimnāziju. «Studēju Latvijas Universitātē kultūras un sociālo antropoloģiju – to pašu tagad arī šeit, Bordo Universitātē, kur esmu vienīgā latviete kursā,» atklāj Tīna.
Citi lasa
«Kad ierados Francijā, bija aktīvs politisko streiku laiks. To dēļ regulāri nekursēja sabiedriskais transports, nenotika dažādi pasākumi. Reiz pat lekciju universitātē pārtrauca policijas ierašanās. Viņi mums lika pamest telpas, jo bija informācija, ka protestētāji nāks demolēt universitātes ēku. Toreiz šķita – nu gan atradu īsto laiku, kad braukt apmaiņas programmā!» atceras Tīna. Taču tas bija tikai sākums…
«Te, Bordo, bija pirmais Covid-19 gadījums Eiropā, un tas bija jau janvārī,» stāsta Šipkēvica.
«Nekādu iedzīvotāju reakciju nejutu. Tā kā sekoju līdzi notiekošajam pasaulē, līdz ar vīrusa uzliesmojumu Itālijā sāku mazliet satraukties. Taču atmosfēra šeit vēl aizvien bija ikdienišķa. Tā arī nepiedzīvoju tukšus plauktus veikalos, un tas patiesībā deva miera izjūtu,» atzīstas Tīnas. «Kad Latvija paziņoja par robežu aizvēršanu, sēdēju lekcijās un domāju – kāpēc te nekā tāda nav? Universitātē neviens par Covid-19 nerunāja. Šķita, šajā pilsētā neviens par to nesatraucas.»
Aizsarglīdzekļus dabūt grūti
«Kad visi mani draugi devās mājās, es izlēmu palikt Bordo, jo no šejienes uz Rīgu tiešo reisu nav, un nokļūšana mājās būtu ilga un dārga,» norāda Tīna. «Domāju arī par to, ka atgriešanās Latvijā nozīmētu Erasmus līguma laušanu, jo šeit nekas neliecināja, ka mācības varētu notikt tiešsaistē. Tagad, protams, studijas jau notiek attālināti, arī eksāmeni tiek plānoti šajā formātā,» stāsta viņa.
«Šobrīd Francijā aizliegumi ir daudz striktāki nekā Latvijā. Kopš 16. marta iet ārā var tikai ar iepriekš sagatavotu izziņu par to, kas esmu, kur dzīvoju, kur un kāpēc eju. Ārā nevar atrasties ilgāk par stundu, nedrīkst iet tālāk par kilometru no savas dzīvesvietas. Parki un promenādes ir slēgti.
Aizsarglīdzekļi nebija nekur nopērkami.
Mamma stāsta, ka Latvijā katrā veikalā ir brīvi pieejams roku dezinficējošais gels un cimdi. Šeit publiskās vietās neko tādu nedod,» stāsta studente.
«Un vismaz manā kvartālā cimdus un sejas maskas joprojām nopirkt nav iespējams,» piebilst viņa. Tīnai sejas maskas pa pastu no Latvijas atsūtīja mamma.
Audzē garšvielas uz palodzes
«Saglabāju optimismu, apzinoties, ka neesmu sliktākajā situācijā. Esmu vesela, un tas ir galvenais. Protams, šis laiks mājās varētu būt daudz noderīgāks – varētu pārkārtot skapi, izrevidēt plauktus… Arī radošais arsenāls mājās pieejams plašāks. Visvairāk man žēl, ka neesmu tur, kur jau aprīlī zied liepas,» saka Tīna.
Toties viņa šo laiku izmanto, lai iekoptu savu garšvielu dārziņu. «Tā kā Francijā ir silts klimats, tas ir ātri un efektīvi, turklāt sagādā daudz prieka. Diedzēju redīsus, zirņus, pupiņas, biešu lapas, brokoļus, rukolu, dilles, lucernu. Cenšos stundu dienā būt ārā, nodarbojos ar jogu, gatavoju dažādus jaunus ēdienus,» viņa stāsta.
Tīna atklāj, ka vasarā bija ieplānojusi dzimtenē dažus koncertus.
«Vēl pāragri spriest, kā situācija attīstīsies. Domāju, šis vīruss krietni mainīs pasauli ne tikai globāli ekonomiskā, bet arī individuālā līmenī. Katram šī laika stāsts ir citāds – kādam smagāks, kādam vienkāršāks. Tomēr katrs no šīs situācijas var kaut ko mācīties, ko jaunu saprast. Kaut vai to, ka mūsu plāni ir tikai mazas drupačiņas pasaules, mātes Dabas un augstāko spēku tortē.»
