Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Intervija publicēta žurnālā Ievas Stāsti 2010.gada 26.numurā
Lielais grēks
Margarita: «Kādu dienu aizgāju uz Rakstnieku jaunrades namu, lai papļāpātu ar savu sirdsdraudzeni dakteri Ainu Balaško. Bija 1981. gada 7. marts. Piepeši kabinetā ienāca Jurijs.»
Jurijs: «Dubultos biju nodzīvojis jau trīs mēnešus. Termiņš beidzās, un pirms atgriešanās mājās Maskavā es iegāju pie Ainas atvadīties. Daktere mani iepazīstināja ar Margaritu Vilcāni. Viņas vārds man neko neizteica, jo estrādes mūzika mani nesaistīja. Ainu gaidīja pacients, un viņa mums ieteica tikmēr pakavēties kafejnīcā. Kad apsēdāmies pie galdiņa, Margarita jautāja: «Kā veicas darbā?» Viņa to pateica neparastā, īpašā intonācijā.
Sapratu, ka šī sieviete spēj uztvert otra darbu, un tas mani viņā piesaistīja.
Man tajā laikā personiskajā dzīvē bija pilnīga katastrofa. Šķīros no sievas, starp mums valdīja nesaskaņas. Ai, negribas par to runāt! Margarita mani ieinteresēja, bet iepazinu viņu daudz vēlāk. Toreiz padzērām kafiju, un viņa aizgāja. Palūdzu Ainai viņas draudzenes telefonu un piezvanīju Margaritai.»
Margarita: «Ar pirmo vīru biju šķīrusies, viņš nomira, un es nolēmu turpmāk dzīvot ģimenei – mammai, dēlam – un darbam, ko ļoti mīlēju. Biju nospriedusi: ja arī satikšos ar kādu vīrieti, nopietnas attiecības neveidošu.
Jurijs piezvanīja tajā pašā dienā, aicināja uz tikšanos. Atteicos. Kad biju nolikusi klausuli, zvanīja Aina un uzstāja, lai ar Juriju satiekos. «Viņam bija nopietnas veselības problēmas, un es viņu izārstēju. Nesarūgtini šo vīrieti, satiecies! Kaut vai viņa veselības dēļ,» draudzene lūdza. Jurijs piezvanīja vēlreiz, un es piekritu satikties. Uzaicināju viņu uz savu iemīļoto kafejnīcu. Kad garderobē nodevām mēteļus, garderobiste man pasniedza rozi. Ievēroju, ka tas Juriju pārsteidza. Kaut kas starp mums notika, mēs satuvinājāmies.
To laikam sauc par liktenīgu tikšanos. Ne es to gaidīju, ne meklēju, ne arī gribēju. Pavadot Juriju uz vilcienu, domāju: ja liktenis būs lēmis, mēs vēl satiksimies. Viņš man bieži zvanīja.
1. maijā man bija paredzēts grandiozs koncerts Kijevā. Aina par to bija paziņojusi Jurijam, sakot: «Ja vēlies satikt Margaritu, brauc!» Kijevas viesnīcā pārsteigta ieraudzīju – pa kāpnēm pretī nāk Jurijs!
Kijevā arī kritām lielajā grēkā… Kopš tā laika esam kopā.
Maija otrajā pusē aizbraucu uz Maskavu, uz filmas pirmizrādi, kas bija uzņemta pēc Jura scenārija.»
