Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pamest visu un sākt no sākuma
«Esmu izgājusi cauri daudziem tumšiem posmiem, un man nav bail par to runāt,» saka viņa. «Man bija nereāli smaga depresija, un es biju tuvu pašnāvībai,» neslēpj Ilze. «Viena no svarīgākajām lietām manā dzīvē ir radošums, un bija laiks, kad neko vairs nevarēju uzrakstīt… Nevainoju nevienu, jo neviens nevar tev iestāstīt to, kam netici pats. Bet es tolaik ticēju, ka neesmu gana laba,» atminas dziedātāja.
Lai izrautos no pašiznīcināšanās, viņa mēģinājusi mainīt vidi un pievērsās ceļošanai. «Tā varēju aizbēgt no dzīves, kāda man tobrīd bija. Izmantoju Erasmus projektus un katru iespēju koncertēt ārzemēs, kur ieguvu pilnīgi citu enerģiju. Ārzemju jaunieši klausījās, kā dziedu latviski, un teica: «Tev ir tāda balss! Nesaprotu, ko dziedi, bet tas ir tik skaisti. Kāpēc to nedari ikdienā?» Un es viņiem nevarēju atbildēt.» Tolaik grupās, kurās spēlējusi Latvijā, Ilze nejutusi atbalstu.
«Ilgu laiku biju vienīgā meitene grupā – augumā maziņa, ar mīļu balstiņu, bet pārējie – par mani gados vecāki. Mani nerespektēja. Ir grūti izcīnīt vietu zem saules un justies labam un spējīgam, ja apkārt visi it kā ir gudrāki,» atzīst Ilze.
«Es atteicos no visa, kas man bija, – gan no ilgām attiecībām, gan vairākiem draugiem. Sapratu, ka šī vide man nevar palīdzēt nokļūt tur, kur gribu būt. Viens ir neko nedarīt pašam, bet cits – vilkt uz leju arī otru. Es jutu, ka šādas enerģijas man apkārt bija nereāli daudz. Mana vide bija iznīcinoša, tāpēc arī neko nedarīju kā solo māksliniece.
Laiks, kad pametu visu ierasto – arī dzīvesvietu –, bija pats grūtākais.
Man vairs nebija neviena, pie kā aiziet. Bija šausmīgi bail un vientuļi. Tomēr tas bija pareizi, jo labāk ir vienītī četrās sienās darīt ko savu, nevis nedarīt neko.»
Saraut saites ar pagātni – tas bija labākais lēmums viņas dzīvē. «Esmu sapratusi, ka, satiekoties ar cilvēkiem no vecās dzīves, atgriežos iepriekšējās traumās. Nonākot emocijās, kas manī bija agrāk, ir grūtāk būt labākajai sevis versijai. Tāpēc arī reti esmu cilvēkos,» tā Ilze.
Intervijas turpinājums:
