Izaugusi mūzikā
«Mana mīlestība uz mūziku sākās no ierakstiem, kurus čiepu no tēta,» atceras Ilze Fārte. Viņas tētis ir ģitārists, mūzikas autors un dziedātājs Uldis Fārts.
«Viņš ir melomāns, un mājās bija nereālākā ārzemju mūzikas kolekcija, kādu tajos laikos nemaz tik viegli nevarēja dabūt. Tādēļ manā muzikālajā gaumē jūtama tēta ietekme.» Vecāki pamanījuši, ka mazā Ilzīte atšķirībā no viņas vecākā brāļa tiecas pretī mūzikai.
Citi lasa
Mani vecāki iepazinās deju studijā Vecrīga. Mamma bija ļoti plastiska, un tētis viņā uzreiz iemīlējās. Neviens no viņiem gan savu radošumu nerealizēja profesionālā līmenī. Savā ziņā esmu savu vecāku nepiepildītais sapnis,» spriež Ilze. «Bērnībā mani sūtīja uz dažādiem pulciņiem. Mācījos spēlēt klavieres, kuras vēlāk nomainīja koncertkokle. Pateicoties tai, kopā ar dažādām postfolkloras grupām apceļoju pasauli, uzstājoties ārzemju latviešiem.
Man patika lielā brīvība, kāda valdīja Latvijas folkloras kustībā.
Bija pasākumi, kur pa apli cits citam deva instrumentus, un visi spēlēja arī tad, ja nemācēja to darīt. Man tas šķita tik skaisti, jo Latvijā ir pieņemts, ka viss jādara estētiski, pareizi, jābūt pašiem labākajiem,» saka Ilze, kas jau agrā jaunībā apjautusi, ka šādi sabiedrības uzliktie rāmji viņai ir par šauru.
«Sapratu, ka ar mūziku var nopelnīt, tādēļ izmēģināju daudz ko. Spēlēju mandolīnu, ģitāru, vijoli, taču man pašai vistuvākais instruments ir balss,» saka Ilze, kas jauno mūziķu vidū izceļas ar savu īpatnējo balss tembru.
«Tā ir popmūzika ar dažādu stilu ietekmi. Vietām velk arī uz melodisko repu,» savu muzicēšanas stilu raksturo viņa. Ilzes elks mūzikā ir gospeļu karaliene Mehelija Džeksone. «Esmu daudz klausījusies senus blūza izpildītājus un Bītlus. Daudz iedvesmojos no sieviešu reperēm Doja Cat un Megan Thee Stallion. Latvijā man patīk tas, ko dara ansis, Edavārdi un Prāta vētra,» saka viņa un cer ar šiem māksliniekiem reiz stāvēt uz vienas skatuves.
Intervijas turpinājums: