Rīga +7°C 
Novērtē rakstu
-
4
-
1
-
1
-
0
-
0
-
1
-
0
-
«Daudz spožuma un arī posta ir baudījis mūsu kontakts ar Jāni Lūsēnu,» stāstot par savas radošās dzīves pārbaudījumiem, sacījusi Māra Zālīte.
«Rokopera «Kaupēn, mans mīļais!» tika iestudēta 1999. gadā Liepājā ar lieliem panākumiem. Pēc tā sāku saņemt draudus un naidīgus vārdus pa telefonu. To vadmotīvs bija – es apdziedot nelieti, slepkavu, laupītāju, turklāt saucot to par savu mīļo. Kā nav kauna!? To vajag aizliegt.
Reiz zvans atskanēja Autoru apvienības birojā, kur tolaik strādāju. Zvanīja it kā Kaupēna upuru vārdā, kurus esot ar šo darbu nozaimojusi. Viņi gatavojoties man atriebties. «Gan mēs jūs dabūsim rokā. Kādā vārtrūmē jūs no mums neizspruksiet,» skanēja telefona klausulē,» atcerējās Māra. Tas nu reiz bijis par daudz.
«Piezvanīju skolasbiedram, kurš strādā drošības dienestā. Ko lai es daru, ja laukā tumšs un jāiet mājās?
Patiesībā jutu dziļu pretīgumu pret šādu psiholoģisku vardarbību. «Nekur neej, gaidi,» skolasbiedrs pavēlēja. Pēc pāris stundām viņš ziņoja: «Zvanītāju esam noskaidrojuši, viņš tev vairs nezvanīs. Vari droši iet mājās.» Kad jautāju: «Kā jūs to panācāt?» Viņš atbildēja: «Mums ir savi paņēmieni,»,» atminējās Zālīte.
