Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
– Daudzi saka: Auziņa uzrakstījusi šausmīgi provokatīvu grāmatu.
– Man nebija nolūka kādu provocēt, vienkārši rakstīju, kā man rakstījās. Izdevās nedomāt, ko ar šo tekstu izraisu. Vēlāk bija jāpieņem lēmums, vai to publicēju ar savu vārdu. Labi sapratu, ko daru.
Visticamāk, ja mamma būtu dzīva, ar īsto vārdu to nepublicētu.
Jo mana mamma, rakstniece (prozaiķe, tulkotāja Irina Cigaļska – I. M.), nāca no krievu inteliģences, un viņai, visticamāk, nebūtu pieņemams, ka grāmatā lietoju tik atklātu anatomisku valodu. Visi pārējie to kaut kā tomēr var paciest.
Bet tagad, kad mamma ir mirusi, mana grāmata nevar viņu apkaunot. Viņai arī nepatika, ja lieto krievu rupjos vārdus. Saprotu arī, kāpēc – jo šie vārdi nāk no mongoļu, tatāru jūga un tiek lietoti varas attiecībās, lai cilvēku pazemotu. Tāpēc tie ir tik rupji. Tagad Latvijā tie jau sen lielā mērā ir zaudējuši sākotnējo nozīmi, kļuvuši par tādām kā partikulām. Mana mamma necieta šādu leksiku. Varbūt latviešu vārdi viņai būtu pieņemamāki. Jo literārā gaume viņai bija ļoti laba. Piemēram, Rihardu Bargo no mūsdienu rakstniekiem viņa vērtēja visaugstāk.
– Tavai grāmatai, šķiet, ir tāds kā terapeitisks efekts – noformulēts jaunības sāpīgums, kauns, kompleksi. Un izrādās, tas ir pārlaicīgi. Mammas, šo grāmatu izlasot, saņem idejas, kā runāt ar meitām.
– Esmu ievērojusi, ka jaunajām meitenēm grāmata ļoti patīk. Kaut gan viņas nevar identificēties ar laikmetu, bet ir kādas vispārējas lietas, kas viņām ir interesantas, ka Terēzes pieredze kaut ko arī izskaidro. Bet esmu arī domājusi, ka nav nekas nenormāls, ja ar tuviem cilvēkiem ir grūti runāt par intīmām lietām.
Veselīga attieksme pret seksu un ķermeni neizslēdz delikātumu savstarpējās sarunās.
No vienas puses, Terēzes mammai nepatīk runāt par ķermeni, no otras – viņa norāda uz baznīcas liekulību un pasaka, ka nevajadzētu nosodīt kaimiņieni par abortu. Ar visu to, ka mammai nepatīk fizioloģija, viņai ir ļoti veselīgas idejas.
– Par fizioloģiju runājot… Tā grāmatā ir atkailināta. Tu uzsvēri, ka gribēji parādīt, kā ir tad, ja sieviete pati skatās uz sevi. Un šis skats nesakrīt ar Rietumu kultūrā ierasto nereālo estētiskumu, kādā aplūko sievietes ķermeni. Kādas atsauksmes par grāmatu esi saņēmusi no vīriešiem? Kāds atzina, ka šis ir arī neaizplīvurots sievietes skatījums uz vīrieša ķermeni, ka bijis interesanti uzzināt sievietes spriedumu.
– Raidījuma «Bronhīts» vadītājs Edvards Kuks, jauns dzejnieks, antropoloģijas maģistrs, gudrs vīrietis, teica, ka Terēzes skatījums uz vīrieša ķermeni viņam bijis kā atvieglojums. Man ir prieks par šo liecību.
Acīmredzot neziņa par to, kā sieviete redz vīrieša ķermeni, liek just trauksmi pat pašpārliecinātam mūsdienu vīrietim.
Jā, bet Terēze tiešām tikpat kā neaprunā vīrieša ķermeniskās izpausmes – kurš var noturēt erekciju, kurš nevar. Šādās kategorijās viņa par vīrieti neizsakās.
Visu interviju ar dzejnieci lasi Santa+ vai žurnāla Santa jaunākajā numurā!
