Piedzīvo nesmēķētāju uzbrukumus internetā
«Es smēķēju, tas man patīk, un nav nemazākās vēlēšanās atmest,» sarunā ar PDz atklāta ir Dailes teātra mākslinieciskā vadītāja un režisora sieva Inga Grencberga. Laikā, kad modē ir veselīgs dzīvesveids un tiek ieviesti arvien stingrāki aizliegumi smēķētājiem, Inga spītīgi turpina kūpināt cigaretes. Tas viņai patīk tikpat ļoti kā viņas vīram Dž. Dž. Džilindžeram.
Reiz tika aprēķināts, ka Džilindžers stundu ilgas intervijas laikā izsmēķēja 17 cigaretes!
Arī teju katrā Ingas Instagram fotogrāfijā ir dūmu mākonītis. Sauļojoties, rakstot prozu, lasot grāmatas vai sēžot kafejnīcā – cigarete ir Ingas tēla neatņemama sastāvdaļa. Nesen, lūkojoties uz sievu, kas pludmalē Kannās malkoja kokteili un kūpināja cigareti, Džilindžers atzina: «Tipiska Grencberga!»
Pirms kāda laika tviterī izraisījās asa diskusija par smēķēšanas ierobežošanu Latvijā. Vienā frontes pusē bija kaislīgi smēķēšanas pretinieki, otrā – Inga. «Nav nekāda attaisnojuma indēt līdzcilvēkus. Paej nost un pīpē uz veselību!» viņu pamācīja kāda dāma.
«Nav nekāda attaisnojuma aizrādīt līdzcilvēkiem. Paej nost un elpo tīru gaisu uz veselību!» atbildēja Grencberga.
Kāda cita sieviete palepojās – viņas pusaugu dēls smēķējošus ļaudis uz ielas saucot par slimiem, un viņa ar šādu atvases rīcību patiesi lepojas.
«Skatos, jums pieklājīgs bērns, uz ielām svešiniekus par slimiem saukā. Tiešām ir pamats būt lepnai mammai! Uz 18 varbūt pat sāk plānot, kā tikt no slimajiem smēķētājiem vaļā. Nu ja! 12 gadus vecs bērns zina, ka, piemēram, smēķējoša sieviete uz ielas viņu indē, nevis cieš no depresijas vai distonijas izraisītas panikas lēkmes un cigarete ir vienīgais, kas viņu tajā brīdī satur kopā! P. S. Hitlers un Breivīks arī gribēja veselīgu un tīru rasi! Pīs, eju uzpīpēt!» kareivīgi paziņoja Inga.
Sarunā ar PDz viņa atzīst – ļaudis pret smēķētājiem visagresīvāk vēršas tieši sociālajos tīklos, reālajā dzīvē tā gadoties reti. «Ja ir vieta, kur smēķēt nav nedz atļauts, nedz aizliegts, es pajautāju blakus esošajiem, vai viņiem tas traucētu. Nekad neesmu dzirdējusi atbildi: «Jā, man traucēs. Nesmēķējiet!» Bet interneta komunikācijā ir tik daudz agresijas no nesmēķētājiem! Es vienkārši vairs neļaujos šīm diskusijām.
Šķiet, spēju atcerēties tikai vienu gadījumu, kad kāda dāma man uz lielas visai nelaipnā tonī uzbrēca: «Beidziet šeit smirdēt!».»
Grib dzīvot, kā pati vēlas
Inga atzīst – Rīgā izbaudīt bohēmu ar cigareti ir sarežģīti. «Oh, vecāki, kas ar bērnu apsēžas vienā no retajām pilsētas kafejnīcu terasēm, kur drīkst smēķēt (zaļā zīmīte uz galda blakus saldējuma kokteilim) tieši pirmdienas vakarā, kad man vajag vīns un cigarete restartu… Jūs negribētu mācēt lasīt domas,» nesen tviterī atzinās viņa.
«Es neesmu kareivīgi noskaņota cīnīties par savām tiesībām mierīgi uzsmēķēt siltā vasaras vakarā kafejnīcas terasē pie glāzes vīna. Es nepūšu cigarešu dūmus sejā kādam, kam tas varētu nepatikt, un nedaru to bērnu klātbūtnē. Attiecīgi – šiem vecākiem ar bērnu tur bija tiesības sēdēt, man bija tiesības smēķēt. Tiesa, varētu nākties maksāt sodu, jo smēķēt bērnu klātbūtnē ir nelikumīgi. Es varēju palūgt viņus pārsēsties, bet tas būtu kaut kā muļķīgi,» tā vakara notikumus PDz komentē Grencberga.
«Nepārprotiet, es nepropagandēju smēķēšanu un neaicinu nevienu to darīt vai nedarīt. Es tikai aicinu ievērot arī manas tiesības realizēt savu no brīvas gribas izvēlētu veidu, kā dzīvot,» PDz saka režisora sieva.
«Es negribētu atgriezties laikā, kad varēja smēķēt lidmašīnās, slimnīcu uzgaidāmajās telpās un darbavietās pie galdiem, bet es gribētu, lai būtu iespējama normāla un cieņpilna smēķējošo un nesmēķējošo līdzāspastāvēšana,» pauž Inga.
Citās valstīs vairāk brīvības
Viņa uzsver, ka Latvijā smēķētāji tiek ierobežoti īpaši. «Latvijā cītīgi un pat reizēm, šķiet, pārspīlēti cenšas ieviest Eiropas Savienības tabakas izstrādājumu direktīvu, kura nosaka dažādus smēķēšanas ierobežojumus. To, kur un kā drīkst pārdot cigaretes, un kā tām jāizskatās. Teorētiski visās Eiropas Savienības valstīs smēķēšanai vajadzētu būt vienlīdz atļautai vai ierobežotai. Praksē tā nav,» saka Grencberga.
«Neesmu bijusi citā tādā Eiropas Savienības valstī, kur būtu tik stingri smēķēšanas ierobežojumi. Francijā, Vācijā, Itālijā, Spānijā, Austrijā, Portugālē nav pat jautājumu, vai kafejnīcas āra terasē drīkst smēķēt. Tas visur ir atļauts. Protams, ir smēķētāju un nesmēķētāju zona. Ir pat kafejnīcas un bāri, kuros atļauts smēķēt iekštelpās. Un tā ir katra brīva griba – iet tajās vai ne. Latvijā zinu tikai dažas kafejnīcu terases, kurās drīkst smēķēt, kur ir atsevišķi galdiņi un smēķētāju zona, nevis pelnu trauks aiz miskastēm kaut dziļi pagalmā vai uz ielas.»
Režisora sieva uzskata – mūsu vidē ir daudz citu ne mazāk kaitīgu lietu, taču pret tām tik aktīvi neviens neiestājas.
«Šī nekonsekvence – cilvēki sēž terasē blakus ielai, spriedelē par cigarešu dūmu kaitīgumu un pilnu krūti elpo auto izmešu gāzes. Vai, piemēram, sabiedriskā transporta pieturās smēķēt ir aizliegts, jo pasīvā smēķēšana esot kaitīga veselībai, bet stāvēt autobusa izmestā melnā dūmu mākonī ir pieņemami,» savos novērojumos dalās viņa.
Piesauc statistiku
Grencberga izpētījusi statistiku, un tā uzskatāmi parādot, cik liela sabiedrības daļa tomēr ir smēķētāji. «Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra pētījumu Latvijā smēķē 48% vīriešu un 20% sieviešu vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem, bet saskaņā ar Eiropas Savienībā veiktu pētījumu smēķējošu iedzīvotāju īpatsvars Latvijā 2017. gadā ir bijis 32%. Tātad ikdienā smēķē trešdaļa Latvijas iedzīvotāju,» rēķina viņa.
«Cigaretes ir legālas, nopērkamas pārtikas veikalos. 2017. gadā cigarešu akcīzes nodoklis valsts budžetu papildināja par gandrīz 200 miljoniem eiro, bet tajā pašā laikā ar likumu man aizliegts smēķēt teju visur.»
«Visu laiku jūtos mazliet kā likuma pārkāpēja,» pukojas Inga.