Dāmu nesaskaņas sākas jau automašīnā, kad grupas vadītāja Diona cenšas atbildēt uz Elitas nemitīgajiem jautājumiem. Elita mēģina noskaidrot, cikos nākamajā dienā visiem jābūt gataviem un cikos plānota izbraukšana, lai viņa var veiksmīgi sagatavoties savai dienai. Tiesa, rakstnieces draudīgais tonis drīz vien noved Dionu līdz pacietības mēra izsīkumam.
«Ak, Dievs – Elita, man tūlīt reāli sāks sāpēt galva no tevis! Es vienkārši vairs nevaru izturēt! Es rēķinu laiku, es visu daru, man vienkārši vairs nervi netur! Tu uzdod tik daudz jautājumu, ka man jau smadzenes sāk cepties!» dusmās kliedz Diona.
«Kāpēc tu tagad bļauj tik nepieklājīgi? Pagaidi, nomierinies! Elpo dziļi un skaiti tēvreizi! Tu nebļausties, lūdzu, ja?» strikta ir Elita.
Pēc tam, kad konflikts šķietami norimies, Elitai tomēr ir vēl šis tas sakāms: «Starp citu, es vispār nedirš*s, Diona visu laiku lecas ar mani! Un tas ir pierādāms. Es varu uzdot jebkuru jautājumu, kuru es vēlos, un viņai ir pieklājīgi uz tiem jāatbild, nevis jāsāk raudāt un ārdīties! Viss, tēma slēgta!»
Kas par to sakāms pārējiem ceļabiedriem?