Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
4
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Mirkli pirms kāpšanas uz skatuves Eirovīzijas pusfinālā Dons pasveicināja savu mammu skolotāju Ēriku Šingireju. Intervijās no Malmes viņš bieži vien ar televīzijas starpniecību nodeva mammai sveicienus. «Draugi, kad redzēja, ka Artūrs man pa televizoru sūta sveicienus, uzreiz sūtīja īsziņas, sakot: «Aizej paskaties, tev ir sveiciens!»,» pēdējās pusotras nedēļas atmiņā atsauc Ērika. Viņa uzsver: «Arī tad, kad Artūrs ar komandu lidoja uz Zviedriju, nebiju pie televizora, strādāju dārzā. Bet to, ka dēls pasveicināja, man pateica draugi.»
Ērika jau sen nojautusi, ka dēls iekļūs finālā. «Artūra darba spējas ir apbrīnojamas. Es dēlam teicu, ka viņš ir ledlaužu kapteinis. Tas, ko viņš ir paveicis Eirovīzijā, ir pati labākā dāvana Māmiņu dienā. Pateicoties viņam, mazā Latvija ir iemirdzējusies. Esmu laimīga un lepna par to, ko dēls ir paveicis. Skatoties viņa uzstāšanos, no aizkustinājuma raudāju,» teic Ērika.
Mamma atzīst, ka Artūrs vienmēr bijis atšķirīgs, un uz daudz ko raudzījies citādāk nekā vairums vienaudžu un apkārtējo.
«Kad viņam bija tikai divi gadi, bērnudārzā spēlējās viens pats savā nodabā, dungoja melodijas.
Un tādos brīžos parasti kņada, ko citi bērni radīja, uz brīdi beidzās, jo visi sāka klausīties, kā Artūrs dzied. Audzinātāja teica – šķiet, ka dzied eņģelis. Pats Artūrs gan tādos brīžos parasti sakautrējās,» stāsta dziedātāja mamma.
Jau agrā bērnībā izpaudies dziedātāja patriotisms. «Mēs piedzīvojām laiku, kad notika cīņa par neatkarīgu Latviju. Artūrs tolaik bija mazs ķipars. Atdarinot karavīrus, viņš bija galvā uzlicis cepuri, uzvilcis lielus zābakus un, soļojot ap māju, dziedāja: «Palīdzi, Dievs, palīdzi, Dievs, visai latviešu tautai…»,» atceras Ērika.
Dziedātājs audzis daudzbērnu ģimenē un ar mūziku sirdī. «Man ir pieci bērni Kristīne, Diāna, Eduards, Artūrs un Elizabete. Kad Artūrs auga, mājās ļoti daudz dziedājām. Vīrs spēlēja ģitāru, es – akordeonu un klavieres. Muzicēšanā un dziedāšanā iesaistījām arī bērnus,» atceras viņa.
Ērika 15 gadus dzīvojusi Īrijā, bet jau pirms kāda laika atgriezusies Latvijā un mitinās Saldū kopā ar korgiju Romiju. «Ukraiņu žurnālisti bija uzzinājuši, ka uzreiz pēc kara sākuma esmu adoptējusi suņuku no Harkivas. Artūram Eirovīzijā par to pajautāja. Redz, arī Ukrainā Artūram ir daudz fanu,» nosaka Ērika.
Plašāku mammas stāstu, un to, ko par brāli saka viņa lielā māsa Kristīne, lasiet jaunākajā žurnāla Privātā Dzīve numurā!
