Rīga +9°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Klājot gaidāmās meitiņas gultiņu, Arnita nevēlas atbildēt uz draudzenes jautājumu, vai viņai nav bail, ka uz dzemdībām ieradīsies Dāvids, bet ir ar mieru padalīties savā sāpīgā pieredzē.
Arnita atklāj, ka viņai bijušas veselības problēmas, un dakteri teikuši, ka viņai bērnu nebūs, tāpēc tagad liels prieks, ka tā nav izrādījusies taisnība: «Man bija problēmas ar sieviešu dienām jau no paša sākuma, līdz ar to esmu bijusi gan Bērnu slimnīcā pie ginekologiem, un pubertātes vecumā man vairāki ginekologi teica, ka man nebūs bērnu.»
Šī iemesla dēļ Arnita savu Gabrielu sauc par Dieva dāvanu un negrib pat iedomāties, cik skumja būtu viņas dzīve bez bērniem.
Arnita atklāj, ka ļoti pārdzīvojusi, kad viņai teikts, ka viņai nevar būt bērnu, un tieši tā iemesla dēļ sākusi mācīties par vecmāti – ja pašai nebūs iespēja izdzīvot grūtniecību, tad pieredzēs to vismaz, esot līdzās.
Gremdējoties atmiņās par studijām, Arnita atceras ko neparastu: «Gabrielai bija kādi trīs gadi, viņa tikko sāka runāt, un viņa man saka – mammīt, es redzēju, ka tu sēdēji skolā un raudāji, un tad es atnācu pie tevis.»
Arnita turpina: «Tieši tajā laikā, kad es paliku stāvoklī, koledžā bija lekcijas par neauglīgām sievietēm. Un es visas tās lekcijas raudāju, jo es domāju, ka tā ir mana dzīve.»
