«Pēc tēva teiktā, pa viņa līniju mēs nākam no Veismaņa muižas pie Cēsīm. Tur bijis liberāls barons – saviem dzimtcilvēkiem iedeva savu uzvārdu, lai viņiem vieglāk dzīvot,» par sava uzvārda izcelšanos žurnālam Ievas Stāsti atklāj diriģents Andris Veismanis.
Jūs noteikti esat viņu redzējuši diriģējam Dziesmusvētkos Mežaparka Lielajā estrādē, opernamā – gan baletus, gan operu izrādes, kamerkora Ave Sol, Vidzemes kamerorķestra vai Liepājas Simfoniskā orķestra koncertos. Visu uzskaitīt pat nav iespējams! Šodien diriģents svin savu 60. jubileju.
«Vārda un uzvārda dēļ man gadījies visādi. Reiz pie Operas pienāca klāt vīrietis un teica: «Iepazīsimies – esmu Andris Veismanis!»,» atminas viņš. Ar to gan viss nebeidzies.
«Bija kuriozs, kad saņēmu izsaukumu uz policiju par braukšanu dzērumā, bez tiesībām.
Man jau nebija cita varianta – ja izsauc, jāierodas! Policijas pārvaldē Gaujas ielā policists ilgi skatījās gan uz mani, gan uz dokumentiem un tur bildē redzēja, ka neesmu tas cilvēks, kuram jālasa morāle. Bija sajaukuši ar citu Andri Veismani. Viņš dziļi atvainojās, kaut izskatījās, ka negribējās to darīt,» pasmaida diriģents. Un bijis arī kāds skumjāks notikums. «Cēsīs esmu regulāri, un tur viņi izliek ziņu, kas nomiruši, skatos, ka skaidri un gaiši rakstīts – miris Andris Veismanis,» pamanījis viņš.
Lai arī beidzamajos gados matos iezadzies sudrabs, Andris Veismanis aizvien ir lieliskā fiziskā formā. Sarunā ar žurnālu Ievas Stāsti viņš atzīst – diriģēšana ir arī fiziski smags darbs. «Protams, ir jāuztur sevi fiziskā formā.
Tagad diriģentiem ir liela konkurence, ir arī labi jāizskatās,
un arī tas ir saistīts ar fizisko formu. Esmu priecīgs, ka dēls mani ievirzījis ģimnastikā – eju uz fitnesu, uz džimiem. Man ir ļoti svarīgi izkustēties, nodarbināt pareizās muskuļu grupas – tas sakārto ķermeni. Šinī vecumā tas īpaši nepieciešams. Kad sniegs ir, es daudz slēpoju ar distanču slēpēm Saulkrastos gar jūru,» stāsta enerģiskais diriģents.