«Tagad uz brīdi atsākušies darbi – šobrīd strādāju ar Latvijas Mūzikas akadēmijas bakalauriem un maģistriem. Manuprāt, tas ir daudz auglīgāk, nekā tikai kaut ko mēģināt mēģināšanas pēc. Vismaz šinī brīdī, kad vēl nezinām, ar ko tas viss beigsies,» PDz saka Valsts Akadēmiskā kora Latvija diriģents un Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētais profesors Māris Sirmais.
Pandēmijas laiku viņš lielākoties pavadījis Jūrkalnē, savā lauku īpašumā. Būdams tālu prom no lielpilsētas burzmas, Sirmais beidzot varējis darīt to, kam citkārt laika pietrūkst. Diriģents stāsta – viņš daudz lasījis, arī angļu valodā, lai pilnveidotu svešvalodas zināšanas. Tā, ieturot pauzi ikdienas skrējienā, viņš sakārtojis domas un strādājis attālināti.
«Šis laiks lieliski ļauj izvērtēt to, cik labi, ka ir tādi īsti lauki, kur var iet pļavā un izbaudīt plašumu, nevis privātmāja, kur blakus aiz žoga ir kaimiņi,» teic Sirmais.
Īpašums Jūrkalnē, kur diriģentam ir neliela, vienkārša māja un liels plašums apkārt, ir viņa miera un iedvesmas oāze. «Dabas tuvums ļoti palīdz,» atzīst viņš.
Īpaši diriģentu šajā pavasarī priecējis tas, ka gana daudz laika atlika viņa sirdslietai. «Pēdējo gadu laikā esmu aizrāvies ar koku stādīšanu. Tas ir mans lielākais un galvenais hobijs. Vēl arī puķes un dažādi krūmi,» stāsta Sirmais.
«Man jau ir sastādīti vairāki simti dažādu koku, un ar draugiem esam sarunājuši – tie, kas brauc ciemos, man dāvina kokus. Man ir izveidots arī puķu ceļš. Veidoju kaut ko līdzīgu nelielam parkam. Tā gan ir mana ļoti privāta lieta, un nav domāts publiskai apskatei.
Pie manis bija atbraukusi arī profesionāla dārzkope, kurai bija sava vīzija. Viņa skatījās un sacīja – šeit vajag to un to. Man viņas idejas ļoti patika, taču tas ir mans parks, un es gribu kļūdīties un arī baudīt to, kas man sanācis.Jā, es esmu gatavs kļūdām, nevis tikai tam, ka man kāds kaut ko norāda. Protams, ir lietas, ko profesionālis labāk mācēs ieteikt, piemēram, kādu augsni konkrētai koku šķirnei izvēlēties. Pats ik pa laikam kokus arī pārstādu, jo vienam augsne izrādās par mitru, otram – par sausu,» pieredzē dalās diriģents.
Viņa izsapņotajā parkā pamazām top ozolu aleja, zied ābeles, smaržo hortenzijas un rododendri. Taču Māra fantāzijai nav robežu, viņš sapņo par stīgojošu augu apvītām kolonnām un ziedu upi, kas aizvijas lejā uz upīti.
Ja pasaulei nebūtu uzbrucis koronavīruss, tad pavasaris Mārim Sirmajam būtu pavisam citāds. 20. martā Valsts Akadēmiskais koris Latvija plānoja koncertu, kas aizsāktu jaunu koncertciklu Četri gadalaiki, bet šo notikumu vajadzēja pārcelt.