Pasaulslavenais diriģents Gidons Krēmers dzimis Rīgā, skolojies Maskavā, bet pārcēlies uz dzīvi Vācijā. «Man ir tik patīkami runāt latviski – valodā, ko dzirdēju skolas gados. Taču, kad esmu noguris, labāk runāju krieviski – tā runāju bērnībā un Maskavā, kur dzīvoju 15 gadus. Saprotu cilvēkus, kas tagad negrib ne runāt, ne dzirdēt krievu valodu,» pirms pāris gadiem savā pusapaļajā jubilejā žurnālam Privātā Dzīve sacīja vijolnieks.
Gidons ir ne tikai izcils diriģents, bet arī interesants cilvēks – apveltīts ar asu prātu un savdabīgu humora izjūtu. Tā spilgti atspoguļojas arī viņa grāmatā (Ne) spārnotas domas, kas iznākusi izdevniecībā Aminori.
Tajā Gidons pats pierakstījis savus domugraudus. «Būšu priecīgs, ja kādam grāmata patiks. Tā nav obligāti jāizlasa no vāka līdz vākam, to var atšķirt un lasīt no jebkuras vietas,» sacīja viņš.
Lūk, dažas Krēmera atziņas!
Saruna ar mīļoto cilvēku var būt arī kā kopīga garīgā masturbācija.
Pirms darbu padari – tad muti atdari.
Zaudētu mantu apraudāt nav jēgas. Jāraud būtu par zaudētām jūtām.
Neturies pie varas, lai vara turas pie tevis.
Veiksme patiešām ir palaistuve, un ar kuru nākamo tā ielaidīsies – nav paredzams.
Šaubas ir kā dzinējs, kas mēdz niķoties un šķaudīt.