Dināra Rudāne ir pārliecināta, ka bērniem jāmācās pārvarēt nelielas grūtības, neuztverot tās pārāk dramatiski: «Es cenšos iemācīt meitai, ka dzīvē būs daudz situāciju, kurās raudāšana nepalīdzēs. Ir svarīgi, lai viņa saprastu, ka mazas problēmas nedrīkst traucēt mūsu ikdienu.
Viņa zina, ka nevar raudāt un tam nav jēgas. Ja atnāk nokritusi, viņa zina, ka nav vajadzības raudāt, jo neviens viņu nepagrūda un pati vien ir vainīga,» tā Dināra Rudāne.
Viņa atzīst, ka šāda pieeja var šķist stingra, bet viņa uzskata, ka tas palīdzēs meitai nākotnē būt stiprākai un patstāvīgākai.
«Es pati esmu mācījusies pārvarēt dažādas grūtības bez asarām, un es redzu, cik daudz tas man ir devis. Es vēlos, lai arī mana meita iemācītos to pašu. Ja tiešām ir kaut kas noticis, par ko ir vērts paraudāt, tad es arī pažēloju, bet tas notiek reti, jo mēs visi pieļaujam savas kļūdas. Manam bērnam arī nav vēlmes kādam ceļos sēdēt un mīļoties.
Katram bērnam ir sava pieeja, kā viņu audzināt. Es piedāvāju viņai kaut ko pamēģināt, nevis piespiežu. Jāšanā viņa zina, ka treniņa laikā viss ir jāizpilda un nedrīkst kāpt nost no zirga, ja negrib to darīt.
Bez sāpēm nekas dzīvē nenotiek.
Ja viņa pēc treniņa pateiks, ka vairs negrib, es viņu nespiedīšu, jo tas ir tas vecums, kurā cilvēks nezina ko grib, tāpēc arī ļauju pamēģināt visu. Es ļoti gribu, lai viņa ir laimīga tāpat kā es un dara to, kas viņai patīk,» stāsta Dināra Rudāne.