Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
– Kad nonācāt līdz azartspēļu biznesam, paši nojautāt, ka tas ir visai riskanti?
– Tas notika ļoti negaidīti. Jānis strādāja Forumā, un tas bija iecerēts kā atpūtas centrs, bet parādījās austriešu kazino pārstāvji, kas piedāvāja te veidot spēļu biznesu. Latvijā tas bija kas jauns, visi gribēja redzēt, kā izskatās kazino! Tā bija spēle, tas bija interesanti.
– Tie bija mežonīgie deviņdesmitie. Jums nebija bail par sevi un ģimeni?
– Bija gan. Mums ir māja Ainažos, un piektdienas vakaros es ņēmu suni, kaķi un bērnus un braucu uz Ainažiem.
Tur jābrauc cauri mežam, un man vienmēr blakus vai somiņā līdzi bija pistole.
Citi lasa
– Jūs mākat šaut?
– Jā, studiju laikā vienu brīdi strādāju milicijas skolā un pat piedalījos šaušanas sacensībās. Atceros, gāju pēc atļaujas, un tur man jautāja: tu tiešām šautu virsū, ja kāds nāktu? Atbildēju: ja apdraudētu mani un ģimeni, es šautu. Tad mani pamācīja: tikai atceries – ja tu kādu nošauj, tad, kamēr uzbrucējs vēl ir pie durvīm, jāievelk viņa kājas iekšpusē, lai tā arī oficiāli būtu pašaizsargāšanās.
Visu interviju lasi portālā Santa+!
