Raksts publicēts žurnālā Klubs 2013. gada 2. numurā.
«Viņa ir mērķtiecīga, zina, ko grib. Ambicioza, pastāvēs par sevi un saviem draugiem. Kad bijām Turcijā, viņa mums bija kā mamma, rūpējās, lai ar meitenēm nekas nenotiek. Ar Diānu bija droši, viņa sauca pat policiju, kad dažs turks sāka atļauties pārāk daudz,» tā par Diānu Kubasovu saka 2012. gada janvāra KLUBA vāka meitene Glorija Kalnāre.
«Patīkami, ka tā saka, paldies! Es labi atceros šo situāciju,» teic Diāna. «Mēs, vairākas meitenes, bijām uzaicinātas uz kastinga finālu smaržu zīmola reklāmai. Daudz kas tika solīts, bet nekas nenotika. Pat nebija biļešu atpakaļceļam. Brīžiem šķita, ka zīmola īpašniekam vienkārši tika meklēta mīļākā. Turki sāka meitenēm darīt pāri, uzdrīkstējās pieskarties, izteikt piezīmes. Mums visām toreiz bija mazāk kā 20 gadu. Centos meitenes aizstāvēt, pieskatīju, lai ar viņām nekas nenotiek. Pret mani turki neko neatļāvās, jo laikam saprata – tādi joki neies cauri.»
Šī saruna notiek brīdī, kad Diāna atrodas Sanmartinas salā. Kas redzams pa viesnīcas logu? «Palmas, okeāns, baltas smiltis un piestātne ar vairākus miljonus dolāru vērtām jahtām.»
Diāna uz Sanmartinu atceļoja no Puertoriko. Iemesls – ne tikai atpūta. «Gribu atvērt savu tūrisma aģentūru, tāpēc apskatu galamērķus, lai būtu, ko cilvēkiem ieteikt. Piedāvāšu tikai tās vietas, kurās pati esmu bijusi. Mani pirmie klienti jau ir aizceļojuši.»
Vai tas nozīmē kā skaistumkonkursiem pielikts punkts? Nē, tie joprojām ir kā atkarība. Uz jautājumu, vai konkursi ceļ pašapziņu, Diāna atbild: «Tie drīzāk pašapziņu var sagraut, jo līdzās ir 80 ļoti skaistas, slaidas meitenes, spēcīgas personības no visām pasaules malām – Āfrikas, Āzijas, Latīņamerikas…»
Tātad, lai startētu šādā konkursā, nepieciešama bieza āda? «Noteikti,» saka Diāna. «Jāiemācās neredzēt problēmas, sīkumus.»
Par skaistumkonkursiem Diāna sapņojusi jau bērnībā. «Gribēju piedalīties Mini Mis, bet finanšu dēļ mūsu ģimene nevarēja to atļauties. Toreiz uztvēru to citādi, domāju, ka neesmu pietiekami glīta.»
Arī fotosesija ir sava veida skaistumkonkurss – pirmais Diānas uznāciens KLUBĀ. Viņa šim notikumam gatavojās – pati uzšuva četrus seksīgus tērpus.
«Šūt man iemācīja vecmamma, padomju laikā viņa bija viena no pazīstamākajām šuvējām, pie viņas nāca tā laika elite – ministri, deputāti, aktieri un dziedātāji. Biju vēl pavisam maziņa, gadus piecus sešus veca, kad vecmamma veda atgriezumus, šuva kleitas gan man, gan lellēm un pie reizes mācīja šūt. No otras vecmammas iedzimis konditores un pavāres talants.»
Uz jautājumu, kad meitenēm būtu jāprecas, Diāna atbild: «Kad atnāks lielā mīlestība. Man nepatīk, ka jaunas meitenes precas jau 18–20 gadu vecumā. Neko vēl nav sasniegušas, bet jau dzemdē bērnus.
Sieviete nav tikai mājsaimniece, dzemdētāja.
Viņai vispirms sevi jāattīsta, jāgūst panākumi, lai nevajadzētu vēlāk bērnam teikt – es neko nesasniedzu, jo tu nāci pasaulē!
Pati oficiāli sāku strādāt, kad man tikko palika 18 gadi. Pusaudža gados vecāki mums ar māsu deva naudu, bet lika arī kaut ko izdarīt. Strādājām noliktavā, kārtojām plauktus, mazgājām logus. Atceros, bērnībā bija jāravē un par katru dobi varējām saņemt dažus latus. Bet, piemēram, par katru noķerto Kolorādo vaboli varēja dabūt santīmu.»
Diānas pārliecība – sievietei jābūt finansiāli neatkarīgai no vīrieša. Lai nebūtu jāprasa līdzekļi skaistumkopšanai, apģērbam un izklaidei. Par dzīvokli, remontu, protams, jāuzņemas atbildība vīrietim, bet pārējais – pašas ziņā. Sievieti jābūt stabilai, lai situācijā, kad attiecībās rodas plaisa, nav jāskrien atpakaļ pie mammas un jāprasa pabalsts.
«Jau no bērnības mamma man iemācīja neskatīties uz skaistiem, mačo tipa vīriešiem. Tas nepavisam nav galvenais. Ja pavisam konkrēti, man nepatīk ļoti tievi vīrieši. Tad lai labāk ir vēderiņš, bet ne tāds, kurš uzaudzēts, sēžot pie televizora un dzerot alu. Nepatīk, ja vīrietis ir iedomīgs, drīzāk – tāds, kurš ir kautrīgs, bet apzinās savu vērtību, ir gudrs, ar augstiem mērķiem un daudz sasniedzis. Man ir svarīgi, lai vīrietis rūpējas par sievieti, aizsargā un ir labākais draugs.»
Diāna uzskata, ka vīrietis nedrīkst savu sievieti pievilt. «Mēs ar draugu esam norunājuši – viens otram nemelot. Ja kaut kas slikts ir noticis, jāsaka taisnība. Tas attiecībās ir galvenais. Es stāvu uz zemes ar divām kājām, esmu loģiski domājoša. Mīlestība no pirmā acu skatiena? Tās ir simpātijas, dzirkstele, acumirklīgas emocijas, ne mīlestība. Tā rodas vairāk ar prātu, ar uzticēšanos, kad cilvēki viens otru ciena, ir labestīgi. Lai atnāktu mīlestība, vajadzīgs laiks.»