Žurnāla «Privātā Dzīve» jaunākajā numurā deputāte Ramona Petraviča, kura kopā ar kolēģiem nupat apceļojusi Ķīnu, atklāj – pārsvarā eksotisko valsti esot iepazinusi vakaros, kad satumsis. «Katru dienu bija tik piesātināta darba programma, ka iziet kaut kur ārpus viesnīcas un
apskatīt pilsētas, kuras apmeklējām, varējām tikai vēlā vakarā – kādu stundiņu pirms miega.
Nebija laika pat šopingam,» klāsta Ramona. Lai gan Ķīna esot zīda, porcelāna un pērļu paradīze, vienīgais, ko viņa paspējusi nopirkt, lai atvestu mājās, bijis zīds. «Mums bija dota stunda, lai sakrāmētu koferus pirms došanās tālāk. Tā kā paveicu to ātrāk, devos uz veikalu līdzās viesnīcai un nopirku audumu,» atceras Ramona.
Toties maltītes gan bijušās karaliskas. «Mūsu pusdienas bieži tika servētas pie apaļa galda, un vidū tika salikts daudz ēdiena. Jūras velšu mīļotājiem Ķīna ir paradīze –
mums servēja garneles, lobsterus, gliemežus, kalmārus visdažādākajās garšu variācijās. Vienmēr tika piedāvāti arī gaļas ēdieni – cūkgaļa, pīle, jērs.
Uz galda ikreiz bija arī sojas mērce. Katram tika pasniegta bļodiņa ar rīsiem,» atminas Ramona. «Ķīnieši ēd ļoti bagātīgi. Es dažkārt biju paēdusi jau no uzkodām vien, taču pēc tām vēl tika nesti arī zivju un gaļas ēdieni. Vienmēr tika servēti vismaz deviņi ēdieni vienā reizē. Negribēju, lai vietējie apvainotos, ka no visa atsakos. Viegli katrā gadījumā nebija, un jau pēc pāris dienām man sākās ēdienu fobija, kad pie sevis domāju: «Tikai neēst, tikai neēst!»,» atminas Petraviča. «Beigās jau uztraucos – nez vai vispār būs kāds apģērbs, kurā varēšu ielīst, lai atgrieztos mājās,» smejas Ramona.
Vairāk lasi un skati žurnālā «Privātā Dzīve»!