Dēls atklāj dzejnieces Aizpurietes skaudros nāves apstākļus

«Šorīt es pamodos, un viņa gulēja mirusi uz grīdas rokas stiepiena attālumā. Savā istabiņā Dubultu rakstnieku namā. Es nepiegriezu vērību tam, ka viņa atrodas uz grīdas – es tomēr diezgan ilgi ar viņu esmu dzīvojis, un zinu, cik ļoti viņa mīl/mīlēja šos teatrālos trikus. Un es aizgāju pēc cigaretēm. Atpakaļ nākot, es sajutu trauksmi – nu, tā arī man nav sveša, bet šoreiz bija kaut kā baisi traki. Es stāvēju uz ielas, pīpēju vienu pēc otras. Tad iespēru sev no iekšienes un liku ātrā solī atgriezties. Ieraugot viņu tur atkal, es jau visu sapratu. Bet tāpat purināju, protams.

Kliedzu, lai viņa ļauj man aizbraukt un pēc tam jau dara visu, ko grib. Bet viņa bija mirusi jau stundas piecas, un palīdzēt man nevarēja.

Tāpat kā es viņai. Un man ļoti paveicies ar to, ka ir māsas, kas atbrauca. Ļoti paveicies ar to, ka tur bija Līce un ne tikai –, visi tiešām ļoti palīdzēja. Viens es būtu sajucis prātā, par to pat šaubu nav. Un es zinu, ka māte lasa manus ierakstus – arī tur –, tāpēc es gribu pateikti to, ko Tu tāpat ļoti labi zini. Es ļoti mīlu Tevi. Es Tevi ļoti, ļoti mīlu,» tā par mammas dzejnieces Amandas Aizpurietes aiziešanu vēstīja viņas dēls Aksels Hiršs.

Citi lasa

Marta Kalniņa

Slavenības

«Jūs zināt manu vārdu, bet ne stāstu.» Sedokova reaģējusi uz ziņu par Jāņa Timmas repatriāciju

Santa.lv

Padomi

Ko labu veselībai dod hurma, un kam ar tās ēšanu jāuzmanās?

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Amandas gaitas šajā saulē beidzās 67 gadu vecumā. Pērn savā dzimšanas dienā viņa žurnālam «Privātā Dzīve» sacīja: «Es, goda vārds, nebiju plānojusi tik ilgi dzīvot!» Amandai mēdza būt grūtsirdības brīži, un reiz viņa jau bija atstājusi uz galda atvadu vēstuli ar norādēm, kam atstājams dators un brūnais blociņš ar svarīgām piezīmēm. «Izlēmu nebūt, cerams, ka šoreiz izdosies…» kādā augusta dienā rakstījusi viņa.

Pēdējās nedēļas Amanda vadīja istabiņā Rakstnieku mājā Dubultos. Pēc atvadu pasākuma vairāki rakstnieki un dzejnieki devās turp, lai kopā atminētos Amandu. Viņi no rozēm izveidoja arī simbolisku Amandas rožu ceļu līdz jūrai, kur krastā izvietots piemineklis citai izcilai dzejniecei Aspazijai.

Amanda bija dzejniece, prozaiķe, atdzejotāja un tulkotāja, divu meitu un divu dēlu māte, vecmāmiņa diviem mazbērniem. Klajā nākuši 10 viņas dzejoļu krājumi un romāns. Viņa ir iztulkojusi ap 40 romānu no angļu, vācu un krievu valodas, atdzejojusi no vācu, krievu, ukraiņu un angļu valodas. Saņēmusi vairākas nozīmīgas balvas.

Vairāk lasiet žurnālā «Privātā Dzīve».