• Dāvis Bertāns: Kamēr nebūs zelta medaļas, tikmēr līdz galam nebūsim apmierināti

    Personības
    Lauma Lūse-Kreicberga
    29. septembris, 2023
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Wikimedia Commons
    «Pirms ģimenes basketbols bija visa mana dzīve, bet patieso dzīves jēgu sapratu, kad piedzima bērni,» atzīstas par latviešu lāzeru nodēvētais basketbolists Dāvis Bertāns, kurš jau daudzus gadus spēlē pasaules spēcīgākajā basketbola līgā – NBA. Šī ir saruna par pārbaudījumiem, pēc kuriem piecelties, un dzīves mirkļiem, kurus izbaudīt.

     – Kādas ir tavas šābrīža emocijas – vairāk prieks par sasniegto piekto vietu vai skumjas par neiegūto medaļu?

    – Piecdesmit pret piecdesmit! Nevarētu teikt, ka mēs, sportisti, būtu svinējuši piekto vietu, jo tādos turnīros svin tikai medaļas. Piemēram, NBA vispār svin tikai čempioni. Mēs izdarījām vairāk, nekā no mums gaidīja, taču, kamēr nebūs zelta medaļas, tikmēr līdz galam nebūsim apmierināti. Mums vēl ir četras vietas, lai kāptu uz augšu!

    Taču, redzot, cik daudz cilvēku bija atnākuši pie Brīvības pieminekļa… Mēs ieradāmies, lai pateiktu paldies. Citā situācijā jebkurš no mums kopā ar savu ģimeni būtu iekāpis mašīnā un braucis mājās, jo pēc trīsarpus nedēļu prombūtnes visas emocijas un enerģija bija izsmeltas.

    Pie Brīvības pieminekļa mēs atdevām pēdējos spēkus – manas baterijas bija tā izlādējušās, ka pēc tam mašīnā līdz pat mājām vairs nepateicu nevienu vārdu.

     – Skatoties komandas sagaidīšanu pie Brīvības pieminekļa, nevarēja nepamanīt asaras tavās un brāļa acīs… Vai Latvijas basketbolā šādas emocijas pieredzēji pirmo reizi?

    – Noteikti jā! Savulaik, kad ar U-18 basketbola izlasi ieguvām bronzas medaļu Eiropas čempionātā, arī piedzīvoju emocionālu brīdi, taču jaunībā tas vairāk izpaudās kā liels prieks par iegūto medaļu. Šoreiz bija tā, ka pat grūti noticēt tam, ko redzi… (Dāvim aizlūst balss.) Pat tagad atceroties acīs ir asaras.

     – Par to lielo atbalstu?

    – Un par to, ka mēs, maza valsts, to sasniedzām. Mēs ar brāli esam no Rūjienas – pilsētas, kurā ir trīs tūkstoši iedzīvotāju… Kā tas var būt, ka man vēl joprojām ir tik lielas emocijas?

    Visu interviju lasiet žurnāla Ieva jaunajā numurā vai Santa+.

    • «Negribas skatīties atpakaļ – bija ļoti grūti, bet tas ir beidzies.» Intervija ar leģendāro dziedātāju Margaritu Vilcāni 
    • Basketbolists Dāvis Bertāns: «Man vienmēr paticis būt situācijās, kad citu acīs neesi favorīts, jo man patīk pierādīt, ka citi kļūdās.»
    • Kāpēc tik grūti atklāt seksuālo vardarbību ģimenē? Saruna ar Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētāju Aivaru Krasnogolovu 
    • Kā veidot pāra budžetu, lai nebūtu strīdu
    • Katrai dzīves lomai savs apģērbs. TV žurnālistes Rūtas Dvinskas stila noslēpumi
    • Kas jāzina par holesterīna līmeni asinīs
    • Kā neapmaldīties mežā un ko darīt, ja tomēr tā noticis
    Ieva nr39/2023

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē