«Man bija pirms gada tāds dzīves posms. Braukāju ar elektrisko skūteri, nokāpu neuzmanīgi un man norāvās kaut kāda galviņa saitei – ikriem, un es nevarēju 3 mēnešu staigāt. Es tikai uz vienas kājas varēju lēkāt. Es izjutu to bezspēcīgumu, kad tu nevari vienkārši piecelties bez sāpēm un aiziet uz tualeti.
Kad tu nevari izbaudīt vasaru, nevari laiku pavadīt ar bērnu. Tajā brīdī es sāku analizēt, kā ir veciem cilvēkiem, kuriem sāp mugura un kājas. Tad es sapratu, kāpēc viņi neko negrib,» stāsta Dana Bjorka.