Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Uztura speciālista konsultācija, veselīgas maltītes un regulāri treniņi,» par to, kā tikusi pie lieliska auguma, žurnālam «Privātā Dzīve» atzīst Krista Zvirgzdiņa. «Katram pašam jāsaprot, kas viņam der un kas ne,» atgādina Krista. Viņa jau vairāk nekā divus gadus ievēro šobrīd populāro metodi – pārtraukto badošanos.
Krista astoņas stundas diennaktī atvēl maltītēm, bet 16 – atturas no ēšanas. «Pieļauju, ka daudziem šāda ēšana nederēs. Neesmu ārste, lai kādam ieteiktu konkrētu recepti, ko un kā labāk darīt,» uzsver Zvirgzdiņa.
Tāpēc viņa ir piesardzīga, ka tiek uzdoti jautājumi par to, kā izdevies atbrīvoties no liekā svara. «Pasarg’ Dievs – uzņemties atbildību par to, ko kāds sev var nodarīt, interpretējot manu pieredzi! Man, lai nonāktu līdz šādam rezultātam, vajadzēja dabūtu kārtīgu spērienu pa pakaļu. Vispirms bija jāsāk strādāt ar savu emocionālo un mentālo ķermeni, un tad jau sāku pamanīt, ka arī fiziskais tam pavelkas līdzi,» saka Krista.
«Pirmās izmaiņas bija redzamas sejā.
Sākumā svars zuda ļoti strauji – divu mēnešu laikā tie bija 13 kilogrami.
Drausmas! Tā tam nebūtu jābūt. Bet bija arī liels stress. Paralēli, mācoties risināt un dīlot ar emocijām, es, ievērojot savas izjūtas, izslēdzu no uztura gaļu,» atminas viņa. «To neēdu vairāk kā pusgadu, līdz atkal jutu, ka gribu. Arī piena produktu un balto miltu ēdienkartē tikpat kā nebija. Lai sakārtotu galvu, gāju garās pastaigās – no pieciem līdz desmit kilometriem gandrīz katru dienu. Un tā kādus trīs mēnešus no vietas. Loģiski, ka svars kritās! Šobrīd domāju, ko ēdu, bet bez fanātisma. Treniņi, pastaigas, mierīgāks prāts un priecīga sirsniņa,» rezumē Zvirgzdiņa.
Viņa esot iemācījusies sadzīvot arī ar glutēna nepanesamību. «Man dikti labi panesas ar to grēkot,» atklāj Krista. «Parasto pienu aizstāju ar augu pienu, bet laktozi un glutēnu ierobežoju. Taču, ja kaut ko ļoti kārojas, tad ēdu un izbaudu. Svarīgi ir saglabāt līdzsvaru it visā,» saka viņa. Savu ēdienkarti Krista veido kopā ar uztura speciālistu, kura ieteikumiem uzticas.
«Esmu no tiem, kas neēd brokastis. Man negribas ēst uzreiz pēc pamošanās, arī stundu vēlāk ne. Paēdot brokastis, jūtu, ka atkal jāiet gulēt vai vismaz atlaisties. Pirmā ēdienreize man ir ap vienpadsmitiem divpadsmitiem dienā, pēdējā – ap septiņiem astoņiem vakarā,» atklāj Krista, kurai īpaši patīk Āzijas virtuve.
