Rīga +7°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Izstāde Brīvības laukumā apskatāma līdz 30. augustam.
2020. gadā aprit 30 gadi, kopš 1990. gada 4. maijā demokrātiskās vēlēšanās ievēlētā LPSR Augstākā padome, paužot tautas gribu, pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Tādējādi tiek atjaunota Latvijas Republika, daļēji spēkā stājas 1922. gada Satversme un sākas pārejas periods līdz pilnīgai valsts neatkarības atjaunošanai. Latvijas Republikas Augstākā padome 1991. gada 21. augustā pieņēma konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā tika pasludinātas pārejas perioda beigas un Latvijas valstiskuma atjaunošana.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis izstādes atklāšanā uzsvēra: “Pirms simts gadiem Latvija tika atbrīvota un sāka apgūt parlamentārisma pieredzi, pirms 30 gadiem notika vēsturisks balsojums par neatkarības deklarāciju – radio tiešraidē, klātienē pie Augstākās Padomes ēkas vai krastmalā teju ikviens Latvijas iedzīvotājs sekoja deklarācijas pieņemšanas procesam, skaitīja balsis, līksmoja, sadzirdot katru no 138 “par”!
Šādu emocionāli patiesu un spēkpilnu kopību un vienotību izjūtam dziesmusvētkos un vēstures pagriezienu brīžos – mums tie ir jāglabā sirdīs un tautas atmiņā kā neizsmeļamu tautas garīgā spēka un iedvesmas avotu.
Mūsu tautas griba gan pirms vairāk nekā simts gadiem, gan vēstures izšķirošajos posmos pēc tam ir bijusi tik liela, lai mēs šobrīd vārdus un vērtības – neatkarība un brīvība – uztvertu tik pašsaprotamus, ka pašu esību.
Bet vēsture un pasaulē aktuālie procesi rāda, ka brīvība netiek dāvināta, tā jāiegūst un jānosargā. Un šajā procesā ir būtisks katra ieguldījums.”
“Ja 4. maija balsojums Augstākajā Padomē nesa galveno pagriezienu ceļā uz Latvijas valstiskuma atjaunošanu, tad augusta balsojums pavēra ceļu svarīgākajam – iespējai pieņemt konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu. Šis likums pilnībā atjaunoja Satversmes darbību visā Latvijā!,” atklājot izstādi, akcentēja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. “Man šajos notikumos ļoti būtiska ir parlamenta loma. Tas, ka izšķirošie lēmumi tika pieņemti demokrātiskā ceļā. Tas stiprināja lēmuma leģitimitāti no starptautisko tiesību viedokļa un ļāva īstenot valsts nepārtrauktības doktrīnu.”
“1990. gada 4. maijs ir viena no emocijām bagātākajām dienām Latvijas valsts pastāvēšanas vēsturē. Tādēļ tradicionālo dokumentu vietā izstādē runā fotogrāfijas. Fotogrāfijas, kas iemūžinājušas šo dienu, ļaujot kaut nedaudz atkal sajust tās dienas elpu un notikumu gaitu," teica Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža.
Fotogrāfs Gunārs Janaitis, kurš līdz ar citiem plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem atradās Augstākās Padomes sēžu zālē vēsturiskajā brīdī, kad notika debates un balsojums, piebilda: “Arī es un mani cienījamie kolēģi fotogrāfi balsojām, tikai mūsu balsis neskaitīja klāt oficiālajam balsojumam. Mūsu biļeteni ar “jā” ir redzami šajā izstādē.”
Izstādi veido Latvijas Nacionālais arhīvs sadarbībā ar Lietuvas Centrālo valsts arhīvu, Igaunijas Nacionālo arhīvu un Latvijas Republikas Kultūras ministriju.
