Brāļu Kublinsku traģēdija — komponists paliek bez pieminekļa, režisors bez bērēm

Aleksandrs Kublinskis — komponista kaps pamests un nekopts

Dziesmu Noktirne un Zemeņu lauks autors atdusas prestižā vietā – I Meža kapos Rīgā. Taču, ejot garām komponista mūža mājām, daudziem sažņaudzas sirds. Tās aizaugušas ar zāli, un pieminekļa vietā ir egļu zari.

Gribējis uz kapa albatrosu

Kopš Aleksandrs Kublinskis devās mūžībā, pagājuši jau vairāk nekā divi gadi. Kublinska atraitne Dace, kura par komponistu rūpējās beidzamos viņa mūža gadus, solījusi, ka pienācīgi parūpēsies arī par viņa atdusas vietu. Kublinskis zemes klēpī guldīts vietā, kur mūža mājas ir tādām izcilām personībām kā vokālā pedagoģe Anita Garanča, mūziķi Niks Matvejevs un Aivars Brīze un māksliniece Margarita Stāraste.

Taču jau ilgu laiku komponista kaps ir atstāts novārtā. Ieguvusi autortiesības, kuras dala ar Kublinska dēlu Aleksandru, Dace nozudusi un par savu Sašiņu, kā viņa Aleksandru sauca viņa dzīves laikā, aizmirsusi.

Viņu nevar atrast nedz Aleksandra radinieki, nedz draugi. Cilvēki, kas labi pazinuši un cienījuši Aleksandru, izteikuši vēlmi par saviem līdzekļiem uzstādīt komponistam pieminekli, taču viņi to nedrīkst darīt bez Kublinska atraitnes atļaujas.

Kāds komponista draugs, kurš vēlējās palikt anonīms, PDz pastāstīja: «Es labprāt piedalītos finansiāli, zinot, cik ļoti Aleksandram bija svarīgs šis piemineklis. Viņš man savulaik stāstīja, ka uz sava kapa gribētu milzu albatrosu ar divmetrīgiem spārniem uz katru pusi. Protams, neko tādu mēs neriskētu realizēt, jo tas aizēnotu visas blakus esošās kapavietas, tomēr pieminekli Saša ir pelnījis. Tas, kā viņa atdusas vieta izskatās šobrīd, ir šausmīgi un milzīgs kauns.»

Atraitne pazudusi

Ar Aleksandra Kublinska atraitni Daci sazināties neveiksmīgi mēģinājusi arī komponista trešā sieva Jolanta, kura Kublinskim dāvājusi dēlu Aleksandru. «Vairākkārt esmu centusies sazināties ar šo sievieti, lai dabūtu atļauju sakopt Aleksandra kapu un uzstādīt kaut vai apmalīti, bet… velti,» PDz teic Jolanta.

«Ar dēlu pat jau esam izdomājuši, kā piemineklis varētu izskatīsies, bet mēs neko pagaidām nedrīkstam darīt. Redziet, juridiski divvietīgā kapavieta pieder Aleksandra oficiālajai sievai. Esmu bijusi pie juristiem, lai viņi palīdz mums atrisināt šo situāciju, taču, kamēr Dace nav devusi oficiālu atļauju, pat manam dēlam nav tiesību tur neko uzstādīt.

Sācis ritēt jau trešais gads, kopš Aleksandrs miris, un juristi teica – ja triju gadu laikā kapavietu neviens nekopj, mums ir tiesības tiesā pieprasīt viņai atņemt šo kapavietu. To gan ir grūti pierādīt, jo, ja vienu puķupodu pa gadu tur aiznes, tas jau skaitās, ka tā ir kopšana,» stāsta viņa.

Apglabāja bez tuvinieku klātbūtnes

Jolanta cer mierīgā ceļā vienoties ar Daci, taču… Kublinska atraitne neesot atrodama! «Viņa nomainījusi visus telefona numurus. Cik man zināms, Dace izvairās no parādu piedzinējiem. Vienreiz dēls viņu uz ielas bija noķēris, taču uz jautājumiem par nekopto kapavietu viņa atbildēja, ka viss ir kārtībā un tūlīt, tūlīt viņa tur uzstādīs pieminekli. Bet tie ir meli,» teic Jolanta.

Viņa uzskata, ka Daces lielā mīla pret Kublinski, kas aizsākusies viņa pēdējos dzīves gados, bijis teātris.

«Viss, ko viņai vajadzēja, ir mantojums. Tikko tas bija nokārtots, pazuda.»

«Ar asarām atceros Aleksandra bēru dienu, kaut ko tik šausmīgu piedzīvoju pirmo reizi mūžā. Mēs ar dēlu ieradāmies noteiktā laikā kapos, lai varētu atvadīties, bet izrādās, ka Aleksandrs jau aprakts. Labi, mani varēja nesagaidīt, bet dēlu… Turklāt mēs ieradāmies pat ātrāk par viņas paziņoto laiku. Vārdu trūkst,» raudot saka Jolanta. Arī pēc bērēm tieši viņa bijusi tā, kas atbrauca un novāca visus vainagus un lentes no kapu kopiņas. «Tikmēr Dace jau nākamajā dienā pēc bērēm pieprasīja mantojumu,» atminas Kublinska bijusī sieva.

Pieminekļa skice jau gatava

Ik pa laikam Jolanta aizbrauc pie Aleksandra uz Meža kapiem, lai uz viņa kapu kopiņas noliktu vismaz ziedus un izraustītu saaugušo zāli, bet tas arī viss, jo vairāk viņa juridiski nemaz nedrīkstot.

«Ar dēlu bijām pie mākslinieka, kurš jau uzzīmējis pieminekļa skici. Mākslinieks man ieteica – ja jau Dace mums neļauj pieminekli uzstādīt kapos, varbūt to varam uzstādīt pie Aleksandra mājas Āgenskalna ielā. Taču šo vietu saskaņot ar pieminekļu pārvaldi neizdevās. Tāpēc tagad jāmeklē vai nu cita vieta, vai arī cits projekts. Ar pandēmiju viss process pagaidām apstājies, bet ceru, ka drīzumā atkal pieķersimies šai lietai,» tā Jolanta.

Mihailam Kublinskim atvadu ceremonija būs septembrī

Pavasara sākumā mūžībā devās komponista jaunākais brālis – ilggadējais Nacionālā teātra režisors Mihails Kublinskis. Kad un kā tas noticis, joprojām ir miglā tīts. Arī atvadas no izcilā režisora vēl aizvien nav bijušas.

Brāļi Kublinski dzīves pēdējos gados nebija tuvi, lai gan par iemesliem nerunāja. Taču tas, ka brāļi netiks apbedīti blakus, bija skaidrs. Režisors Mihails Kublinskis dzīves nogali pavadīja dziļā vientulībā. Precīzs datums, kad viņš aizgāja no šīs pasaules, nav zināms.

To, ka viņš ir miris, atklāja Mihaila kaimiņi, kas jau labu laiku viņu nebija redzējuši, un ziņoja par to likumsargiem.

Lai noskaidrotu, kur pēc nāves atdusas režisors Mihails Kublinskis, PDz sazinājās ar Latvijas Nacionālā teātra direktoru Jāni Vimbu. «Mihails ir kremēts, urna ar pelniem savākta un ir sarunāts ar režisora pietuvinātajiem cilvēkiem, ka atvadu ceremoniju organizēsim tad, kad to valstī būs atļauts darīt,» norāda Vimba. Viņš atzīst, ka ar Rīgas kapu pārvaldi pagaidām nav risināts jautājums par kapavietas piešķiršanu Meža kapos, ņemot vērā Kublinska nopelnus valsts labā.

«To visu drīzumā sakārtosim, jo šajā jautājumā ir daudz iesaistīto cilvēku. Aktīvi šai lietai pieslēdzies arī Teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš,» teic teātra direktors. Kad šī atvadu ceremonija varētu notikt? «Visticamāk, tā būs septembrī vai augusta beigās, bet datums vēl nav apstiprināts,» teic Vimba.