Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Pirmais mans solījums čempja laikā bija – ja mūsējie tiks pusfinālā, nokrāsošu bārdu sarkanbaltsarkanu. Kad tas bija izdarīts, nolēmu – jāiet tālāk! Piesolīju – ja būs medaļa, tai par godu taps tetovējums. Jo tas, ko mūsu hokejisti šogad rādīja uz laukuma, bija visīstākais kosmoss,» saka bokseris Kristaps Zutis.
«Jāatzīst, ka medaļa nav pievilcīgākā lieta tetovējumam. Dzīvē tā izskatās skaisti, bet te bija krietni jāpadomā, kur zīmējumu uzlikt, lai tas dzīves laikā kādā brīdī neraisītu negatīvas emocijas,» atzīstas viņš. «Katrai tintei, kas iezīmēta manā ādā, ir stāsts. Katrai detaļai ir nozīme. Man nav nejaušu tetovējumu.
Uz kājas uztetovēts Sprīdītis, kurš sēž zem ozola un pīpē kāsīti.
Nospriedu, ka šajā zīmējumā trūkst saules, un medaļa to atgādina. Sprīdītis, gluži kā mūsu hokejisti, ir mūsu tautas nacionālais varonis, un nu viņam virs galvas vienmēr spīdēs bronzas saule. Skaisti viss kopā salikās. Agrāk teicu, ka Zutis raud tikai no sīpoliem. Taču, kad Latvijas hokeja izlase ieguva bronzas medaļas, es apraudājos. Tā priecājies un ārdījies nebiju ļoti sen. Nezinu, kam jānotiek, lai šo prieku pārspētu.»
Tetovējuma dēļ bokserim nesanāca kopā ar faniem sagaidīt Latvijas hokeja izlasi pie Brīvības pieminekļa. «Tetovētājs tieši pulksten 12.30 bija mani pierakstījis uz medaļas tetovēšanu. Salons ir Vecrīgā, tāpēc jutu to elektrizēto gaisotni un sirdī biju kopā ar visiem. Garām piemineklim gāju, kad lidmašīna, kurā lidoja mūsu izlase, virs tā meta loku. Man izdevās nofilmēt,» priecājas viņš.
