Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
6
-
1
-
1
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Būt zināmu vecāku bērnam – tam ir plusi un mīnusi. No vienas puses, augu vidē, kur apkārt bija daudz interesantu cilvēku, no otras – pastāvīgi izjutu svešu cilvēku uzmanību un tas nebija ērti. Dažkārt, kad visi kaut kur devāmies, staigāju atstatus no savas ģimenes, lai izvairītos no apkārtējo ziņkārīgajiem skatieniem.
Skolā šajā ziņā bija vieglāk. Mācījos Latvijas Starptautiskajā skolā, kuru apmeklēja bērni no dažādām valstīm, vairākumam mans uzvārds neko neizteica, un tas mani atbrīvoja no nevēlamas uzmanības.
Mācībās man īpaši labi neveicās, es arī nezināju, ko gribētu dzīvē darīt. Bet tad septītajā klasē mums uzdeva mājasdarbu – uzfilmēt nelielu filmu. Pirmoreiz dzīvē baudīju procesu un strādāju ar azartu. Mamma to uzreiz pamanīja un palīdzēja atrast gan interešu nometnes, gan vēlāk arī skolu.
Saviem vecākiem esmu pateicīgs, ka viņi man palīdzēja atrast un iet savu ceļu, lai gan tētis būtu gribējis, lai izvēlos jomu, kas saistīta ar uzņēmējdarbību.
Kad man bija piecpadsmit gadu, mamma atrada skolu Anglijā, kurā var apgūt visu par filmēšanu. Tā sākās mans ceļš.
Sākums gan bija ļoti grūts – viens pats devos uz citu valsti, biju prom no mājām un ģimenes. No skolas, kur mācījāmies divpadsmit bērnu klasē, nonācu skolā, kur vienā auditorijā mācījās ap trīssimt jauniešu. Dzīvoju kopmītnē ar citiem studentiem, man bija jāiemācās par sevi parūpēties, un es noteikti nobriedu ātrāk nekā tad, ja būtu palicis Latvijā. Neslēpšu – bija brīži, kad gribēju visu mest pie malas un atgriezties mājās. Mans vecākais brālis Edvards tobrīd mācījās Londonā – šādi vismaz daļa ģimenes bija tuvumā.
Skolu beidzu 17 gadu vecumā ar ļoti labiem vērtējumiem. Mācības turpināju Birmingemas Universitātes filmu tehnoloģiju un vizuālo efektu nodaļā. Biju ieguvis ļoti labu izglītību, taču pēc augstskolas beigšanas izlēmu doties uz ASV – sapratu, ka man ir vajadzīga pauze, pirms dodos tālāk. Gadu mācījos Kalifornijas kristīgajā skolā. Apzinājos, ka, tik agrā vecumā dodoties prom no mājām un vecākiem, biju piedzīvojis depresiju. Kristīgā skola palīdzēja sākt jaunu ceļu kopā ar Dievu, tikt pāri piedzīvotajam smagumam, sevi labāk saprast un kļūt stiprākam.
Pašlaik darbojos vairāku īsfilmu veidošanā, jau tuvākajā laikā plānoju palaist savu Youtube kanālu, kurā publicēšu dažādus izglītojošus materiālus topošajiem režisoriem un producentiem. Piemēram, Īrijā tagad filmēju seriāla uzņemšanas aizkulises, kas studentiem palīdzēs ieraudzīt, kā notiek reālais darbs. Nākotnē noteikti vēlos strādāt arī dažādu filmu uzņemšanā.
Kā savu dzīves ceļu izvēlējās nekustamo īpašumu uzņēmēja un mecenāta Jevgēņija Gomberga meita Svetlana Gomberga (39) Svetlana Gomberga, arhitektes Zaigas Gailes un bijušā premjera Māra Gaiļa dēls Gatis Gailis (40) uzņēmēja Alda Plauža meita Līga Uzkalne (37), uzņēmējas Viktorijas Jonienes meita Beata Jonite (23), Latvijas hokeja izlases galvenā trenera palīga Artūra Ābola dēls Rodrigo Ābols (23) lasi žurnāla Santa jūlija numurā.
