Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Mīlestība neizgaist
«Lai miers un gaišs ceļš ārup!» ar šādiem vārdiem un bezgala skaistu foto no Jura atvadās komponista bijusī sieva mākslas zinātniece Ieva Kalniņa. Viņi apprecējās 2006. gada ziemā. Pēc diviem gadiem Jura un Ievas laulība tika oficiāli šķirta, taču abu sirdīs nepalika rūgtums par kopā pavadīto laiku.«Ieva ir lielisks cilvēks, savā ziņā es viņu joprojām mīlu,» pēc šķiršanās sacīja Juris. Lai gan viņu kopdzīve bija galā, viņš neslēpa – esot patīkami atrasties Ievas sabiedrībā.
Labsirdīgais un vērīgais draugs
«Mīlestībā, mīlestībā, mīlestībā viļņo krūts,» atvadoties no sava drauga un grupas biedra – izcilā komponista Jura Kulakova – raksta grupas «Pērkons» soliste Ieva Akuratere un dalās ar emocionālu bildi, kas vienmēr atgādinās par viņu skaisto draudzību.
Šajās dienās sarunā ar TV3 ziņām Akuratere par Juri sacīja: «Man ir bijusi tā lielā laime būt ar šo brīnišķīgo un talantīgo cilvēku, dzīves mākslinieku, mūzikas ģēniju būt kopā, spēlēt un dziedāt cilvēkiem. Juris vienmēr ir bijis ārkārtīgi sirdsjūtīgs, pazemīgs, vērīgs, ļoti, ļoti labsirdīgs un tiešām no visas sirds centies, lai cilvēkus viņa mūzika stiprinātu un iedvesmotu.»
Radošais un nepieradināmais
Mūziķis Kārlis Būmeisters dalījās ar leģendāru video, kurš ļoti labi raksturo Kulakovu. «Ēh, nu ka tevi pērkons… Vieglas smiltis, meistar. No visiem Kulakoviem šis ir manējais,» tā Kārlis.
Tiešs un atklāts
LTV kultūras žurnālists Marģers Majors atceras, kā tieši pirms diviem gadiem šajā laikā viņš ciemojās pie Jura Kulakova. Un viņiem notikusi šāda saruna: «Juri, kas tev besī šajā pasaulē?» Juris atbildēja: «Stulbums.»
«Tā lūk. Lai mūžīgi vairs nav stulbi. Lai gaiši, Juri,» daloties ar šīs ciemošanās ierakstu. No mākslinieka atvadās Majors.
Radio personība Anda Buševica savukārt savā albumā atradusi senu Jura bildi no IV Zaļo dziedāšanas svētkiem Ēdolē. Svētku galvenā daļa bijusi zaļi domājošo kopkoris, «kurā ar lielu prieku pieteicās tie, kuriem parasti koros un kopdziedāšanās lūdz nedziedāt.» Anda atceras: «Jurim Kulakovam bija absolūtā dzirde, es nezinu kā viņš spēja izturēt šāda kora diriģenta godā, bet darīja to viņš pat vairākus gadus no vietas. Iespējams, vieglajā skaņu disonansē, kas reizēm raksturīga arī pareizticīgo baznīcas koriem, viņš saskatīja kādu performances elementu.» 2002. gadā Juris visus pārsteidzis, stājoties kora priekšā ar zaļi krāsotiem matiem! «Zaļo dziedāšanas svētkos iemācījos kopā ar Ievu Akurāteri saukt Kulakovu par Jurīti,» tā Anda.
