Galvenā vērtība – ģimene
Bijusī pieccīņniece, olimpiskā vicečempione tagad ir Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas fiziskās sagatavotības instruktore un arī paraugs saviem sportiskajiem bērniem. Taču sarunā ar PDz Jeļena Maļuka saka: «Esmu pret to, ka mani bērni varētu būt profesionāli sportisti. Divdesmit gadus esmu nodarbojusies ar profesionālo sportu un nevienam no maniem bērniem nenovēlu iziet šo ceļu – caur uguni un ūdeni, cauri intrigām, naudas varu, ar šo visu saistītām aizkulisēm. Es tur visur biju klāt, visu pārdzīvoju, un tas bija ārprāts.»
Atskatoties uz savu sportistes karjeru, Jeļena atklāj: «Pats galvenais, ka pēc šī savas dzīves posma spēju saglabāt ģimeni.»
«Man ir vīrs (uzņēmējs Vadims Maļuks – PDz), meita Ieva un dēls Damirs. Un ģimeni ne ar kādām medaļām aizvietot nevar.»
Meita – jauna peldēšanas zvaigzne
Jeļenas meita Ieva Maļuka jau ir ierakstījusi savu vārdu sporta vēstures lappusēs. Pirms diviem gadiem viņa, būdama 15 gadus veca, pārspēja Latvijas rekordu peldēšanā pieaugušajiem un izcīnīja piekto vietu Eiropas junioru čempionātā 100 metru brīvā stila distancē.
«Jau no bērnības redzēju, ka viņas anatomiskā uzbūve ir piemērota peldēšanai un viņa sensitīvi izjūt ūdeni, vidi, kādā šis sporta veids notiek. Ja viņai nebūtu nekādu panākumu, es jau sen būtu pateikusi – nav ko velti laiku tērēt! Taču tagad viņa atzīst, ka manis teiktais par sportistu dzīvi bija patiesība. Agrāk jau viņa tam neticēja,» teic Jeļena.
Viņa uzsver – savai meitai ir tikai mamma un neiejaucas Ievas sportistes gaitās. «Ja viņai nepieciešams mans padoms, pati pienāks un pajautās,» uzskata bijusī sportiste.
Martā Ievai neizdevās kvalificēties Tokijas olimpiskajām spēlēm, un peldētājas mamma saka – pat ja meita būtu uz tām tikusi, Jeļena noteikti iebilstu. «Ievai ir tikai 16 gadu, un olimpiādē būtu daudz emociju. Domāju, tagad viņai to vēl nevajadzētu. Ja viņa grib sportā būt ilgāk, tad neko nevajag sasteigt, apzināti paātrināt. Arī ar mācībām jātiek galā, jo patlaban meita mācās 10. klasē. Jau pērn bija tā, ka vienā nedēļā bija gan iestājeksāmeni vidusskolā, gan Eiropas čempionāts. Tā bija pamatīga pārslodze,» uzskata Jeļena.
Dēls iemīļojis daiļlēkšanu
Viņas dēls Damirs pasaulē nāca pirms sešiem gadiem. Apmeklē vingrošanas nodarbības sporta skolā, apgūst arī daiļlēkšanu. «Daiļlēkšana viņam patīk labāk, jo vingrošanā dēls tika pārāk ierobežots. Bet te ir emocionāli laba vide, var izpausties vairāk, un viņš, būdams ļoti kustīgs, labprāt lēkā pa batutiem.
Dēlam ir ļoti daudz enerģijas! Labi, ka ir bērnudārzs, citādi pat nezinu, kas ar mani notiktu.
Viņam vajadzētu pie mājas uzbūvēt stadionu,» smejas Jeļena. Tik enerģisks zēns bija jau no sākta gala. Jau tad, ka sportiste bija gaidībās, viņa stāstīja PDz, ka mazais mammas vēderā uzvedies kā īsts futbolists.
Stingra un aktīva
Jeļena neslēpj – gan attiecībās ar saviem bērniem, gan studentiem viņa mēdz būt skarba. «Esmu ļoti stingra. Tādēļ, ka esmu patiesa un godīga un saku visiem to, ko domāju. Pat mans treneris savulaik teica, ka ar to taisnības teikšanu man būtu jāpaņem pauze,» atzīstas bijusī sportiste.
«Ja manā darbā Aizsardzības akadēmijā, kur esmu instruktore topošajiem virsniekiem, kādam nepatīk mans tonis, tad viņi vēl nezina, kādā tonī es runāju mājās,» atklāta ir Jeļena.
«Ja runāšu maigi, mani neviens nesadzirdēs, tad jau man būtu jāstrādā bērnudārzā! Ja gribi izaudzināt īstus sportistus, viņiem jābūt stipriem cilvēkiem. Arī es pati, braucot uz savām pirmajām olimpiskajām spēlēm Sidnejā, nebiju psiholoģiski gatava šim pārbaudījumam. Otrajās spēlēs – Atēnās, kur ieguvu sudraba medaļu, – jau iemācījos koncentrēties uz rezultātu, savaldīt emocijas un domāt tikai par tehniku, nevis medaļām.»
Vaicāta, kā patlaban uztur sevi formā, Jeļena stāsta: «Tā kā dzīvoju Teikā un netālu ir mazs, brīnišķīgs mežiņš, eju skriet. Man ir nepieciešams tonuss kāju vēnām, tāpēc cenšos bišķiņ pakustināt kājiņas. Pat laikā, kad biju stāvoklī, man teica, ka nedaudz tomēr ir jātrenējas. Turklāt man ir problēmas ar sirds vārstuļiem un tieši sportiskās aktivitātes tiem ļauj darboties pareizi.»