Nacionālā teātra direktora amatā Jāni Vimbu pērn nomainīja Māris Vītols. Sākumā bija daudz neizpratnes, aizvainojuma, pēc tam – arī klusēšanas no Vimbas puses. Pirmo reizi intervijā žurnālam «Ieva» Jānis ir gatavs pastāstīt, kas tad īsti toreiz notika, un kāda izvērtusies viņa dzīve.
«Domāju, ka īstais Jānis Vimba ir tagad, un šo pusgadu viņš ir dzīvojis, ļoti daudz starptautiski izglītojies, veicis pašanalīzi, iekšēju meditāciju, fizisku un garīgu sevis sakārtošanu. Kļuvis mierīgāks, pacietīgāks un arī mērķtiecīgāks. Jānis Vimba šobrīd dzīvo! Domāju – ja mani neapstādinātu, visticamāk, pats būtu salūzis trīs četru gadu laikā gan kā profesionālis, gan kā cilvēks,» uzsver Vimba.
Viņš gan neslēpj – algotu darbu šobrīd nestrādā, un pēdējo reizi tā bijis pirms 23 gadiem. Kā gan tas iespējams, dzīvojot ģimenē ar trim bērniem? «Laiku pa laikam skan trauksmes zvaniņš, bet tad ieslēdzas racionālais prāts un normāla loģika –
darbs, ko veicu mājās, ir darbs. Pat ja nesaņemu par to algu. Tas nomierina.
Esmu mājsaimniece vīriešu dzimtē. Visi bērnu pulciņi, iepirkšanās, ēst gatavošana, mazgāšana, gludināšana – es nezinu, kas to šobrīd darītu, ja es nedarītu,» stāsta Vimba. Viņš šobrīd pārņēmis visas šīs funkcijas, jo sieva ne tikai stādā, bet arī mācās.
«Protams, laiku pa laikam man ir trauksmes sajūta, ka šobrīd nepelnu. Turklāt gribu sevi realizēt! Taču man apkārt ir ļoti daudz piemēru, cik ātri cilvēks izdeg, ja kā galveno mērķi sev nosaka naudas pelnīšanu, tāpēc šo pusgadu mēģināju saprast, ko gribu darīt. Un tagad beidzot to zinu. Vai es tur nokļūšu, tas ir cits jautājums,» spriež viņš.
Vairāk lasi žurnālā «Ieva» un digitālajā žurnālā «Santa+»!