Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
1
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kad Valdim Kalnozolam neizdevās tikt 13. Saeimā, viņš, toreiz būdams gandrīz sešdesmitgadnieks, sāka izmisīgi meklēt citu darbu. Kādreiz par miljonāru dēvētais Kalnozols ievietoja sludinājumu sociālajos tīklos, kur uzskaitīja teju visas iespējamās profesijas, kurās varētu darboties: celtnieks, ugunsdzēsējs, būvremontu veicējs, nekustamo īpašumu attīstītājs, konsultants politikas jautājumos, uzņēmuma vadītājs…
Pagāja krietns laiciņš, un bijušais deputāts tika sadzirdēts. «Faktiski esmu atgriezies pie savas pirmās profesijas, kurā strādāju pēc augstskolas beigšanas. Biju Rankas arodskolas direktora vietnieks mācību un ražošanas darbā no 1987. līdz 1992. gadam. Skolotāja darbam veltīju septiņus dzīves gadus. Un nu es atkal strādāju skolā par matemātikas skolotāju.» Kalnozols tagad izglīto jauniešus kādā Rīgas tehnikumā.
Citi lasa
«Nav gan tā, ka šis darbs ir mierīgāks par darbu Saeimā,» atzīst Valdis. «Šobrīd sabiedrība ir liberālāka, skolēniem ir vairāk tiesību, mazāk pienākumu. Gadās sastapt vidusskolēnus, kas nemaz nav apguvuši pamatskolas vielu. Skaitļi kvadrātā būtu jāzina pamatskolā, nevis jāmācās vidusskolā,» novērojumos dalās viņš.
«Skolotājam jābūt gluži kā arlekīnam,
lai jaunieši, kuriem nav absolūti nekādas motivācijas apgūt zināšanas, tomēr kaut ko iemācītos. Man ir laimējies, jo ar saviem skolēniem saprotos. Spēju saprasties arī ar tiem bērniem, ar kuriem citiem pasniedzējiem rodas grūtības,» lepojas Kalnozols un saka – viņam palīdzot lielā dzīves pieredze.
Viņu gan iepriecinātu, ja skolotāju atalgojums Latvijā būtu lielāks nekā šobrīd.
«Somijā skolotāji saņem 6000 mēnesī, Igaunijā – 2000, bet Latvijā tikai 1000. Ar ko mēs sliktāki?
Kamēr Somijā uz skolotāju vakancēm tiek rīkots konkurss, tikmēr pie mums pasniedzēju trūkst. Ja tiktu palielināta alga, celtos skolotāja amata prestižs,» pārliecināts ir Kalnozols.
Vairāk lasiet žurnālā «Privātā Dzīve»!
