Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
– Plašāku popularitāti ieguvi, kļūstot par vienu no Supernovas vadītājām. Par tevi aktīvāk sāka interesēties dzeltenā prese. Tu tam biji gatava?
– Nebiju. Nepalīdzēja arī, ka daži sabiedrībā zināmi cilvēki (līdz ar to arī viņu sekotāju pulks) izvēlējās nostāties pret mani. Bet… tagad esmu pateicīga šai pieredzei un zinu, ko darītu citādi. Toreiz man gribējās sevi attaisnot, pierādīt, ka esmu mīļš, mazs dzīvnieciņš, pilns empātijas un mīlestības, un tas, ko uz mani projicē, neesmu es. Pretojos, tērēju savu enerģiju, veidojot video un storijus, rakstot tvītus, mēģinot pierādīt, ka neesmu tāda, par kādu mani pataisa. Tagad es tā vairs nedarītu. Ja manā virzienā nāk kāds tā sauktais šitstorms jeb sūdu vētra, es paslēpjos savā bunkurā un ļauju tam iet pāri. Nākamajā dienā viss būs labi un atkal spīdēs saule. Sociālajos tīklos nevajag sevi aizstāvēt, jo tas tikai kultivē dusmas. Ja neko nesaku, viss ātri ir aizmirsts, un rīt jau kāds cits kritīs par upuri.
– Tu kopumā baudi popularitāti un atpazīstamību?
Citi lasa
– Tas ir labs jautājums, jo es vienmēr zināju, ka būšu populāra. Bērnībā un jaunībā dzirdēju pieaugušos sakām, ka man ir liels talants un potenciāls. Pirmos darbus darīju ar domu, ka šī ir daļa no mana stāsta, ko es stāstīšu, kad būšu slavena. Cilvēki vēl nezina, ka būšu slavena. Viņi vēl nezina, uz ko es būšu spējīga, – šādas domas mani pavadīja. (Iesmejas.) Kad tas pienāca un es saskāros ar realitāti, tas nebija tikai spožums vien. Tas bija arī posts.
Diemžēl visu uztveru caur prizmu, kurā man liekas, ka visi uz mani skatās un diez ko viņi par mani domā. Par šo es daudz esmu runājusi terapijā. Man ir grūti vienkārši būt, jo es analizēju, kā katra mana darbība izskatīsies no malas, un tas nav pareizākais veids, kā dzīvot.
– Cik ilgi jau ej terapijā?
– Vairāk nekā divus gadus. Agrāk gāju katru nedēļu, tagad – katru otro. Domāju, ka es varētu vairs neiet, bet man patīk sevi turēt grožos un pārbaudīt, vai neesmu kaut kur aizpeldējusi.
– Cilvēki saka, ka esi ļoti atklāta. Tev pašai arī tā liekas? Vai tu runā par lietām, par ko, tavuprāt, vienkārši būtu jārunā?
– Man šķiet, ka man nav uzvedības ētikas filtra. Man patīk izspļaut neadekvātu joku neīstā situācijā un paskatīties, kas notiks. Parasti cilvēkiem tas patīk. Šī īpašība – nemācēt uzvesties – man dzīvē neskaitāmas reizes ir devusi grūdienu iet uz priekšu. Arī manā pirmajā ilgajā darbā online kazino vienmēr kāpu pāri robežām, runājot par lietām, par kurām, iespējams, nevajadzēja runāt. Bet tas piesaistīja klientu uzmanību. Katru dienu gāju uz darbu un nedaudz baidījos, ka pieķers, ko saku. Tā vietā vadība man vienmēr teica komplimentus un paaugstināja. Iesaku cilvēkiem pamēģināt, kā tas ir – vienu dienu nemācēt uzvesties.
Visu interviju lasiet žurnāla «Santa» jaunajā numurā vai «Santa+».
