«Vajadzēja apkopt brūci. Domāju, ko es saukšu ātros un tērēšu viņu laiku, Gaiļezera slimnīca taču ir pāris minūšu brauciena attālumā no mājām, aizvedīšu pats, tā būs daudz ātrāk. Pa atvērtām durvīm, kurās ielikts krēsls, devos iekšā kabinetā, nesot rokās bērnu. Atvainojos par traucējumu ārstam, kurš tobrīd runājās ar asistenti, bet viņš attrauca: «Neredzi, ka krēsls durvīm priekšā? Ko tu šeit meklē?» Teicu, ka man bērns asiņo, un atbildē sekoja ierosinājums – vai nu man saukt ātros, vai arī pašam vest meitu uz Bērnu slimnīcu Vienības gatvē. Kaut arī lūdzu apskatīt brūci, ka varbūt izrādīsies, ka trauma nemaz nav tik nopietna un nav jēgas saukt ātros, viņš pat bērnam nepienāca klāt un viņu neapskatīja,» žurnālam Kas Jauns pastāsta Bulis.
Aktieris sapratis, ka pašam vest meitu uz Vienības gatvi būšot pārāk ilgi, jo tobrīd pilsētā bija lieli sastrēgumi, tāpēc izsauca NMPD. Bulis ir pateicīgs ātrās palīdzības ārstiem, kuri apkopuši meitas brūci, taču ir neizpratnē par Gaiļezera ārsta attieksmi.