Kam tādam nebija gatavs
Jaroslavs Barišņikovs ar savu dzīvesdraugu Kārli ir kopā jau vairāk nekā sešus gadus. Viņi bija uzsākuši kopēju biznesu, stilīgi iekārtojuši savu mājvietu, un šķita: nekas vairs nevar aizēnot viņu dzīves rimto gaitu. Tomēr pirms diviem mēnešiem viņu dzīve sadalījās – pirms un pēc. «Nebiju domājis, ka savus 30 sagaidīšu šādi. Šķita: būs jāuztaisa ballīte, bet nekā,» nopūšas Jaroslavs.
Blogeris neslēpj, ka pēdējie pāris gadu bijuši smagākie viņa mūžā. No sākuma bija pandēmija, kuras dēļ sabruka daudzi plāni, arī viņa un Kārļa bizness. Pēc tam sekoja karš Ukrainā un apziņa, ka jebkurā brīdī dzīve var strauji mainīties. «Emocionāli un psiholoģiski bija grūti. Ilgstoši bija pat grūti iziet ārā no mājām, kurās jūtos droši,» atminas Jaroslavs. Tomēr viņš negaidīja, ka priekšā gaidāms vēl lielāks pārbaudījums.
«Maija beigās mūsu ģimeni piemeklēja nelaime. Kārlim naktī kļuva slikti, bija divas epilepsijas lēkmes, kas rezultējās ar kritienu, galvaskausa pamatnes lūzumu, hematomu un smadzeņu operāciju,» stāsta blogeris. Divas nedēļas viņa draugs pavadīja komā. Sekoja gatavošanās otrai operācijai.
«Kārlis bija ļoti smagā stāvoklī, un itin nebija nekādas iepriecinošas ziņas no ārstiem.
Nekam tādam es nebiju gatavs. Šī neziņa par nākotni un bezpalīdzība izēda mani cauri. Mūsu rutīna bija pilnībā sagrauta,» stāstu turpina Jaroslavs.
Ar draugu un radu palīdzību viņš mēģināja apkarot drūmās domas un skatīties uz nākotni cerīgi. Un brīnums tik tiešām notika! Kārlis pamodās no komas, tomēr stāvoklis joprojām ir ļoti smags.
Priekšā jauns un izaicinošs posms
Pamazām atgriezusies apetīte, taču viņš vēl aizvien nespēj staigāt un parunāt. Viņa tuvie un mīļie cenšas darīt visu, lai palīdzētu Kārlim atgūt veselību – katru dienu viņu apmeklē, kopā vingro. Kad jaunais vīrietis tiks izrakstīts no slimnīcas, sāksies jauns, izaicinošs posms Jaroslava dzīvē. Blogeris norāda, ka kopš pandēmijas strādā kā brīvmākslinieks. «Tas savā ziņā ir izaicinājums. Jo ir labie un sliktie mēneši. Šobrīd apzinos, ka jāmeklē stabils darbs, bet tam jābūt attālinātam. Man ar Kārli pēc viņa izrakstīšanās būs jāpavada daudz laika – aprūpe mājās, braucieni uz rehabilitācijas nodarbībām,» pauž Jaroslavs. Tāpēc darba piedāvājumi tuvākajā laikā viņam būs ļoti aktuāli.
Saņemot sveicienus apaļajā jubilejā, Jaroslavs aicināja piedomāt par Kārli labas domas un, ja ir iespēja, palīdzēt arī finansiāli. «Ceļš vēl tāls, bet maziem soļiem, es ticu, mēs tiksim galā,» tā Jaroslavs.