Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
8
-
0
-
0
-
1
-
0
-
2
-
0
-
Mulsina pēkšņā popularitāte
«Esmu te dzimusi un augusi un ceru šeit nodzīvot visu savu mūžu,» saka Diāna, kas savu dzimšanas dienu svin vienā dienā ar Latviju. X Faktora zvaigzne spriež – varbūt tāpēc viņā ir tāds cīnītājas gars. Lai cik grūti nebūtu, ir jāiet līdz galam. «Man nav daudz draugu, un tie, kas ir, lielākoties dzīvo ārzemēs. Tāpēc lielu svinību nebūs. Visticamāk, es šajā dienā paņemšu pauzīti no visa un iešu kaut kur pasēdēt kopā ar draudzeni.
Godīgi sakot, patlaban manā dzīvē ir diezgan liela spriedze. Pirms dzimšanas dienas vairāk domāju par to, ko esmu sasniegusi, kas nav izdevies un kas vēl jāpaveic.
Priekšā vēl ļoti daudz darba,» teic viņa. Lai gan jau kopš atlases Diāna ir viena no favorītēm šovā, viņa nemitīgi sev atgādina: «Vēl par agru priecāties!»
«Es strādāju finanšu jomā. No deviņiem rītā līdz sešiem vakarā mana ikdiena rit birojā, un pusdienlaikā es ēdu savus dienišķos griķus. Bet nedēļas nogalē stāvu uz skatuves prožektoru gaismā. Tas šķiet neaptverami. Kad jaunieši man raksta – tu esi mans elks –, jūtos apmulsusi,» atklāta ir viņa. «Saņemot labus vārdus, es visiem cenšos atbildēt, un man šķiet – mans paldies ir pārāk mazs. Esmu ļoti paškritiska gan attiecībā uz savu izskatu, gan balsi. Izjūtu arī lielu atbildību klausītāju priekšā. Apzinos – ja viņiem patika mana uzstāšanās pagājušajā raidījumā, tad nākamajā gaidīs kaut ko vēl labāku un jaudīgāku. Jūtos atbildīga arī par viņu gaidām un cerībām.»
Viņa neslēpj – šovs ne tikai emocionāli piepilda, bet arī iztukšo. «Lai gan šovā pret mums izturas ļoti iejūtīgi un Aija Auškāpa ir brīnišķīga mentore, psiholoģiski ir grūti. Nākamajā dienā pēc tiešraides es piezvanīju mammai un raudāju, jo biju apjukusi savās izjūtās. Ir jāiegulda ļoti daudz darba, lai pēc tam parādītu sevi divās trīs minūtēs, no kurām būs atkarīgs tavs tālākais ceļš. Un tu nekad nezini, vai veiksme būs tavā pusē.»
Uz priekšu maziem solīšiem
«Man uz galda ir mana iemīļotā fotogrāfija – es bērnībā. Tā man atgādina, ka nedrīkstu pazaudēt bērnu sevī. Nedrīkstu nodot savus sapņus,» saka Diāna. «Es neizvēlējos dziedāšanu, dziedāšana izvēlējās mani. Mana balss ir Dieva dāvana, un no agras bērnības dziedu tā, kā jūtu. Mani vecāki nav saistīti ar mūziku. Mamma ir bērnudārza audzinātāja, bet tētis – mēbeļu restaurators. Abiem gan ir muzikālā dzirde, un mammai – laba balss. Ar lielu mīļumu atceros savu vecvecmāmiņu Latgalē, kura nodzīvoja līdz pat 100 gadu vecumam. Viņai arī ļoti patika dziedāt, un arī mani allaž mudināja – Diāniņ, padziedāsim!» atceras neparasti zemās balss īpašniece.
«Bērnībā ļoti gribēju iet mūzikas skolā. Man šķita – tas būs tik radoši un viegli, es to baudīšu. Taču realitāte bija cita. Es vēl nebiju nobriedusi klasiskajai mūzikai. Trīs gadus apguvu klavierspēli, taču tad godīgi pateicu mammai: «Tu taču zini, ka esmu perfekcioniste, un es jūtu, ka šis man īsti nesanāk.» Turklāt arī skolotāja pamanīja, ka dziedāt man padodas un patīk daudz labāk,» stāsta rīdziniece.
«Mēģināju nodarboties arī ar akadēmisko dziedāšanu, un operdziedātājs Oļegs Orlovs atzīmēja, ka man sanāk. Tā bija lieliska pieredze, taču man vairāk patika blūzs un džezs.»
Lielākoties savu dziedāt prasmi Diāna attīstījusi pašmācības ceļā. Vislielāko iedvesmu pusaudžu vecumā viņa guva no YouTube klipiem – klausījās un pētīja, ko var panākt ar savu balsi. Jauniete neslēpj – viss, kas sasniegts pa šiem gadiem, nācis lēnām. «Es virzījos uz priekšu tik ļoti maziem solīšiem. Brīžiem šķita – varbūt dziedāšana nemaz nav mans ceļš? Taču, pateicoties visām grūtībām, šodien apzinos, cik vērtīga ir man dotā iespēja.»
Pārsteigusi Meladzi
Pirmo reizi plašāka publika Diānu ieraudzīja 2013. gadā, kad viņa kopā ar grupu AiWink startēja Eirovīzijas nacionālajā atlasē. Tolaik viņai bija tikai 17 gadu. Taču drīz vien Diāna saprata, ka dziedāšana grupā nav viņas īstais ceļš. «Pēc dabas esmu diezgan noslēgts cilvēks, vienpate. Drīzāk esmu sava ceļa gājēja,» saka viņa. 2016. gadā rīdziniece nolēma izmēģināt spēkus šovā X Faktors Ukrainā.
«Man bija 20 gadu, un tas ir laiks, kad jāizlemj, ko šajā dzīvē tālāk darīt. Mani vecāki un vecvecāki visu laiku atgādināja – tas ir lieliski, ka tev patīk mūzika, taču dzīvē nepieciešams kaut kas stabilāks, un savā ziņā viņiem ir taisnība. Taču es pēc horoskopa esmu Skorpions – visu vai neko!
Pati gribēju pārbaudīt – varbūt ir pienācis laiks noņemt rozā brilles. Domāju – žūrija nav radinieki un draugi, viņi mani novērtēs objektīvi.
Ja Konstantins Meladze pateiks, ka man labāk būtu nedziedāt, mans sapnis būs salauzts, taču es ieklausīšos,» atceras Diāna.
«Vecāki bija pret, ka dodos uz Kijevu, jo tolaik Ukrainā bija nemierīgs laiks. Taču es pati visu noorganizēju un pirmo reizi mūžā iekāpu lidmašīnā,» viņa stāsta. Atlasē Diānas uzstāšanās kļuva pa īstu sensāciju. Viņa saņēma četrus jā un žūrija brīnījās – kā meitene ar tādu balsi vēl nav kļuvusi par zvaigzni savā valstī? Taču vēlāk, kad dalībnieki tika sadalīti grupās un Diānai bija jārāda sava varēšana kopā ar citiem ārzemju vokālistiem, viņai šovs beidzās. «Es nevarēju sevi pienācīgi parādīt grupā. Taču neko nenožēloju. Toreiz saņēmu tieši tik daudz pieredzes un emociju, cik man tajā brīdī bija nepieciešams.»
Pieteikties X Faktora šova atlasei Latvijā bijis divtik grūti. «Baidījos, ka nespēšu atkārtot šo panākumu. Domāju – es taču pazīstu katru baristu kafejnīcā un pārdevēju veikalā. Ko es iesākšu, ja mājās parādīšu sevi vāji?»
Galvenais dzinulis – mazais brālis
Vaicāta, kad beidzamo reizi jutusies pa īstam laimīga, Diāna atklāj šķietami ikdienišķu epizodi: «Tas bija pēc šova tiešraides, kad saņēmu īsziņu no tēta – tu esi malacis!» Jaunā dziedātāja atzīst – viņa allaž tiekusies pēc vecāku atzinības, gribējusi, lai viņi ar meitu lepojas. Tāpēc reizēs, kad skatītāju zālē ir kāds no ģimenes, uztraukums esot vēl lielāks. «Mamma saka – Diāna, tev ir jābauda šis moments! Taču es vēl to neprotu, jo baidos pievilt tos, kas tic manam talantam,» atzīstas viņa.
«Pirms pusotra gada uzsāku patstāvīgu dzīvi – aizgāju no vecāku mājām. Tas nebija viegli, jo negribēju viņus aizvainot.»
«Bažījos, ka mans lēmums var radīt plaisu mūsu attiecībās. Taču esmu vecumā, kad man ir jāuzņemas vairāk atbildības par savu – jau pieauguša cilvēka – dzīvi, un tagad varu teikt, ka tas bija pareizi,» stāsta Diāna. «Sapratu – ja es gribu palīdzēt vecākiem un kādreiz padarīt viņu dzīvi labāku, man ir jāiziet no šīs komforta zonas un jādodas medībās. Dzīvojot viena, es vairāk sāku iepazīt sevi, augt emocionāli. Es vairs nepozicionēju sevi tikai kā meitu un māsu, un tas piešķir vairāk iekšējas brīvības.»
Viens no galvenajiem dzinuļiem sasniegt virsotnes Diānai ir viņas 11 gadu vecais brālis: «Pārdzīvoju un dusmojos uz sevi, ka lielās aizņemtības dēļ sanāk mazāk laika pavadīt kopā ar brāli. Viņš ir viens no maniem tuvākajiem un svarīgākajiem cilvēkiem. Brālis nopietni aizraujas ar hokeju un galda un lielo tenisu, ir ļoti gudrs puisis. Un, tāpat kā es, viņš ir kreilis. Kad brālis piedzima, man bija 13 gadu un manī pamodās maza mammīte. Paldies Dievam, ka viņš ir manā dzīvē, jo tas ir spēcīgākais motivētājs sasniegt vairāk. Man gribas, lai viņš redzētu – ja patiesi kaut ko vēlies, tu to vari iegūt. Šī apziņa arī ir nozīmīgākais, izņemot mīlestību, ko es viņam šodien varu dot.»
