Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Uzziņa.
Bijušais Saeimas deputāts, Latvijas Svarcelšanas federācijas prezidents un Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejas loceklis kritis nežēlastībā par saviem izteikumiem. Nacionālo bruņoto spēku mācību Namejs 2024 laikā viņš TikTokā krievu valodā izteicās par mācību dalībniekiem pilsētās: «Ko viņi te atnākuši? Vai visi ir adekvāti vai nē? Televizorā rāda, kas ASV notiek, kam ir automāts, tie ir neprātīgi. Kurš var garantēt drošību? Neviens. Valdība saka, ka būs mācības. Labi, vai jums ar Ādažiem nepietiek? Būs troksnis, te bērni. Kaut kāds neprāts. Neviens neko īsti nesaka. Kāpēc cilvēki jābaida? Ja nebūs karš, tad nav te ko mācīties, ejiet uz Ādažiem, kas tur mežu trūkst? Ko jūs pilsētā nākat?»
Pēc tam, kad sabiedrībā šādi izteikumi radīja sašutuma vētru, Ščerbatiha izteikumi nonāca arī līdz Latvijas Olimpiskās komitejas vadībai, kuras prezidents Raimonds Lazdiņš paziņoja – šāda satura publicēšana, turklāt tērptam oficiālajā olimpiskās komandas formā, nav pieļaujama. Lazdiņš Ščerbatiha nodarījumu aicināja vērtēt izpildkomitejai un Ētikas komisijai.
Citi lasa
Ko patiesībā gribējāt pateikt tajā TikTok video, kurā izteicāties par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem?
Es neuzskatu, ka mūsu militāristi ir vāji. Situācija bija tāda, ka vairāki cilvēki teica – viņos raisa bailes, ka pa ielām pārvietojas karavīri ar ieročiem rokās. Es to pateicu publiski, skaļāk un krievu valodā. Un tas izraisīja lielu rezonansi. Varbūt, ja būtu to teicis latviski, nebūtu tik traki. Esmu jau atvainojies par notikušo un šo video izdzēsis. Man piezvanīja arī no Latvijas Olimpiskās komitejas, es atzinu, ka esmu kļūdījies.
Šobrīd esmu saņēmis rājienu. Bet īstenībā vēl nekas nav beidzies…
Priekšā ir Latvijas Olimpiskās komitejas Ētikas komisijas sēde. Tā vērtēs, cik labi vai slikti ir bijuši mani izteikumi. Viens, ko gribu atklāti pateikt, lai nav pārpratumu: «Es mīlu Latviju un negribu, lai šeit ierodas krievu armija, kas kaut ko postītu.»
Vai ir mainījusies jūsu dzīve pēc notikušā?
Baidos par savu likteni. Man ir, ko zaudēt. Meita, sports, trenera darbs, Latvijas Svarcelšanas federācija… Bet tagad esmu sapratis, ka izteikt savu viedokli Latvijā ir bīstami. Uztraucos, ja atkal kaut ko pateikšu, ko var pārprast, mani izraidīs no valsts. Nedaudz dīvaini jau tas ir. Vārda brīvība eksistē, ja kritizē vienkāršu cilvēku. Bet, kad kritizē valdību, ar vārdiem ir jābūt uzmanīgam. Man patīk politika, es interesējos, kas notiek Saeimā, tomēr turpmāk labāk savu viedokli izteikšu par sportu, nevis politiku.
Pats esat dienējis?
Nē. Kad pienāca dienesta gadi, biju profesionāls sportists. Tas skaitījās darbs, no kura neņēma armijā.
Varbūt pēc notikušā tagad jums jāiet dienēt?
Dienēt – nē, bet man jau ilgāku laiku ir vēlme kļūt par zemessargu. Nesaku to tikai notikušā skandāla dēļ. Es tiešām gribu. Ir divas man nozīmīgas pilsētas, kur es to varētu izdarīt. Piemēram, pievienoties zemessargu bataljonam Dobelē, kas ir mana dzimtā pilsēta, es tur visus pazīstu. Otrs variants – iestāties bataljonā, kas atrodas Ventspilī, kur trenēju sportistus.
Esat kādreiz šāvis?
Jā, šautuvē. Nekāds dižais speciālists neesmu, bet trāpīt melnajā laukumā, kas dod desmit punktus, man izdevās.
Kas Zemessardzē varētu sagādāt grūtības?
Mūsu zemessargi ir labā fiziskā formā. Šaubos, vai uzreiz pratīšu visu izdarīt labāk par viņiem, lai arī esmu sportists. Domāju, vajadzēs pamatīgi pasvīst, līdz tikšu viņiem līdzi. Smagās somas mani nebiedē, grūtāk varētu būt ar ilgāku staigāšanu pa mežiem, jo man kā svarcēlājam vārgā vieta ir ceļi.
Kur jūs šobrīd dzīvojat?
Galvenokārt uzturos Ventspilī. Trenera darba dēļ mēdzu braukāt pa Latviju, doties uz ārzemēm. Regulāri braucu arī uz Rīgu, apciemoju meitu Tatjanu.
Kā viņa aug?
Meita ir vēl maza, viņai tikai 12 gadi. Man patīk, ka viņai ir dažādas intereses. Agrāk nodarbojās ar sporta dejām, ieguva pirmās vietas Latvijas mērogā. Diemžēl vajadzēja pārtraukt, jo deju partnerim apnika. Tā notiek. Meitenēm patīk dejas, bet puišiem – ne visiem. Tagad meita nodarbojas ar jāšanas sportu un boksu. Uz boksa nodarbībām viņa iet tikai tādēļ, lai iemācītos sevi aizstāvēt, nevis piedalītos sacensībās. Trenere gan saka, ka meita ir talantīga un viņai boksā varētu būt panākumi.
Nupat, 6. oktobrī, jums apritēja 50 gadi. Kārtīgi nosvinējāt?
Vispār es dievinu gatavot. Man patīk sataisīt kārtīgu cienastu saviem tuvākajiem un draugiem.
Vienīgā dāvana, ko no ciemiņiem lūdzu, – lai viņi apēd, ko esmu pagatavojis.
Nekas man nesagādā lielāku prieku par to, ja šķīvji ir tukši. Šogad savu 50. dzimšanas dienu nesvinēju, jo man nebija garastāvokļa, es negribēju šikot. Domāju, ka savus 50 varētu atzīmēt nākamajā gadā.
Ir tādi ēdieni, kurus sportisti var vai nevar likt svētku galdā?
Kad biju svarcēlājs, gluži kā grūtniece drīkstēju ēst, ko gribu un neierobežotā daudzumā. Bet es jau sen biju izvirzījis mērķi – pēc karjeras beigām, gribu būt tievs, tāpēc šobrīd ēdu mazāk. Esmu uztaisījis laboratorijā testu, ko drīkstu ēst un ko ne. Izrādās, man ir alerģija pret piena produktiem. Agrāk ēdienkartē man bija biezpiens, piens un grieķu jogurts, bet tagad šos produktus esmu izslēdzis no sava uztura. Man ļoti garšo siers. To dažreiz atļaujos. Gaļu varu ēst ļoti daudz. To arī daru. Vēl baudu riekstus un augļus, izņemot banānus. Esmu sapratis, ja gribu būt tievs, jāēd vakaros.
Pirms došanās gulēt vēl apēdu vienas vai divu vārītu olu baltumus, iztīru zobus un uzreiz dodos pie miera. Un ir rezultāts. Lai gan ēdu vakaros, svars turpina krist. Mums, sportistiem, ir tā, ka ēšana vakaros palīdz ātrāk iemigt un uzņemtās kalorijas aiziet muskuļos. Ja neēdam vakaros, tad kuņģis noēd muskuļus un spēku. Kuņģis, gluži tāpat kā sirds, strādā visu laiku.
Šobrīd vēl arī sportojat?
Cenšos trenēties katru dienu vismaz 45 minūtes. Sportot turpinu, lai justos labi. Piemēram, ja man pēkšņi sāp plecs, zinu vairākus vingrinājumus, kas palīdz mazināt sāpes.
Citus rakstus lasiet jaunākajā žurnāla Privātā Dzīve numurā!
