Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Baiba Broka mēdz sacīt: jaunā pasaule. Sevi it kā nodalot. Lai gan vizuāli viņas gadus nepateiksi. Baiba: «Patīkami dzirdēt, bet palaikam sev jāatgādina, lai nesajūk lietas: man ir tieši tik gadu, cik ir. Un galvenās dzīves patiesības esmu sapratusi tieši tāpēc, ka pieredze sakrājusies.
Piecdesmitajā dzimšanas dienā sarīkoju plašu balli fon Stricka villā.
Jo sapratu, ka man ir divas iespējas – svinēt vai noslēpties.
Noslēpties? Un pēc tam uz nenosvinētā it kā klibot? Nē, nospriedu, ka būs balle, un viesiem lūdzu sagatavot priekšnesumus. Mana teātra administrācija uztaisīja tādu pārsteigumu, ka neticēju savām acīm, – katram bija kāda mana loma ar komentāru: ja nu Baiba netiek, mēs varam aizvietot. Tas bija tik asprātīgi, mani tā aizkustināja! Visi ieraudzīja, cik lieliski ir JRT administrācijas cilvēki, kas ikdienā uz skatuves nekāpj.
Tovakar teicu runu, visādi mēģinot izvairīties nosaukt gadu skaitu, līdz pasacīju – šajā pusgadsimta jubilejā. Izteicu skaļi un akceptēju sev: nav ko slēpties – tik daudz ir nodzīvots. Lepojos. Citos laikos aktrises varēja vecumu noslēpt, tagad to redz tavā personas kodā.»
Protams, ir labi pieņemt savus gadus, tā teikt, paceltu galvu soļojot tālāk. Bet kad Baiba sapratusi, ka ir pievilcīga sieviete? Skan smiekli: «Savos piecdesmit! Nē, diemžēl nekad neesmu īsti rēķinājusies ar saviem ārējiem dotumiem.
Tas nāk no ģimenes: instruments, ar ko iekaro pasauli, ir tikai intelekts, gudrība.
Mana meita, kura pēc vaibstiem ir man līdzīga, saka, kā viņa gribētu tādus tumšus, lokainus matus kā man. Atbildu: es savukārt gribētu tādus kā tev – blondus, taisnus. Bērnībā man bija ļoti skaista kaimiņu meitene – blondiem matiem, zilām acīm. Vienmēr domāju – man viss it kā ir, bet, ja es būtu tik skaista kā viņa, tad gan man dzīve būtu daudz foršāka.
Tas nav ļāvis atslābt arī vēlāk, kā aktrisei nav bijusi sajūta – atnākšu, nostāšos, un viss būs. Vienmēr esmu ar sevi strādājusi, dažādi trenējusi, lai vispusīgi parādītu sevi. Jo man nav citu ieroču, vien prāta, runas un ķermeņa spējas. Zvaigžņu slimību neesmu piedzīvojusi. Varu tikai klusībā nopriecāties par kādu izdošanos. Man ir iemācīts nelielīties. Kāpēc instagramā nelieku smukās bildītes? Citi liek, bet es ne. Tāda audzināšana. Novaldos, kaut instagrama bildīšu licējiem bieži gribētos pajautāt – bet kur te saturs? Man ir žēl, ja domu dziļumu aizstāj smukuma virskārta.»
Labi, tāda racionāla pieeja dzīvei. Saprātīga. Bet vai Baibu kaut nedaudz nodarbina jaunības saglabāšana? Aktrise ir tieša un atklāta: «Šīm lietām pieeju ļoti pragmatiski – tas, ko daba ir radījusi, jāuztur pēc iespējas ilgāk, taču bez pārspīlējumiem, ne ar fanātiski uzpūstām lūpām, kad visi redz, cik daudz sevī ieguldi. Ja mūsdienu estētiskā medicīna ir izdomājusi kādas lietas – lūdzu! Ir robežas, ko šajā jomā nekad nedarīšu, ko daru un darīšu. Tas rada arī labsajūtu – abpusēji strādājošs likums.
Vienmēr teātrī vēroju savu kolēģi Regīnu Razumu, viņa man bija paraugs – skaistums vecumā ir iespējams. Ja ar sevi strādā, ja tā dzīvo – nelaid sevī vecišķas enerģijas. Savos septiņdesmit gados uzlec uz divriteņa un aizbrauc…»
Visu sarunu ar Baibu Broku lasi digitālajā žurnālā Santa+ vai žurnāla «Santa» 2024. gada 1. numurā.
