Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
– Vai ārvalstu politiķu vizītes Latvijā – pēdējā laikā to bijis īpaši daudz – savā ziņā ir arī signāls Krievijai pat nedomāt uzbrukt Baltijas valstīm?
– Tas ir signāls parādīt Krievijai, ka šī ir NATO teritorija, ko, protams, Krievija zina un apzinās. Tas ir arī signāls mums, ka tā ir politiskā klātbūtnes stiprināšana, un arī NATO karavīriem, kas šeit izvietoti kopā ar mūsējiem, jo nav tā, ka «pie mums ir NATO», arī mēs esam NATO. Tas viss kopumā ir ļoti detalizēti. Ja NATO ģenerālsekretārs vai bruņoto spēku virspavēlnieks saka, ka nav NATO militāru draudu, tad tā ir nevis politiska stāja, bet gan secinājums, kas radies šo visu faktu analīzes rezultātā pēc tam, kad veiktas visas nepieciešamās darbības, lai stiprinātu visu trīsdesmit NATO valstu drošību.
Šobrīd nevienai NATO valstij nav tiešu militāru draudu, es arī aicinu cilvēkus atcerēties – Krievija pie Ukrainas robežām izvietoja savus gandrīz 200 tūkstošus karavīru, šobrīd viņi ir Ukrainā, un nu mēs redzam, kur viņi ir tikuši, – tur risinās traģiski notikumi, ir noziedzīga, pretīga rīcība, neģēlība, bombardējot civilos iedzīvotājus, un tas ir lielākais, ko spēj šis cilvēks, Putins, – nogalināt civiliedzīvotājus.
Pretī ir vairāk nekā trīs miljoni NATO kopējo spēku.
Jāapzinās, ka esam drošībā, bet vienlaikus sevi, protams, ir jāstiprina. Un tas ir mūsu uzdevums – gan individuāli, gan ģimenēs, gan kolektīvos – vienalga, vai tas ir koris vai boulinga biedrība, vai kērlinga klubs, mums jāatbalsta un jāstiprina citam citu.
Putina rīcība ir drauds starptautiskajai sistēmai: ja kāds iedomājas, ka var iebrukt citā valstī, to mēģinot aizsegt ar meliem, dezinformāciju, totāli nacistisku, gēbelisku propagandu, cenšoties īstenot iekšējo sabiedrības kontroli – tas apdraud jebkuru starptautisko sabiedrību. Starptautiskās organizācijas izveidotas tā, ka valstis tajās vienojas par noteiktiem principiem un apņemas īstenot noteiktus pienākumus: ievērot cilvēktiesības, nenogalināt cilvēkus, neieslodzīt bez tiesas, neatņemt pamatbrīvības, bet to nevērtē viena valsts pret otru. Tāpēc ir izveidotas starptautiskas organizācijas, Cilvēktiesību padome, ANO, papildprotokoli par indivīda pamattiesībām, valstis iesniedz savus ziņojumus, notiek specifiska analīze, un nav nekādu ziņu, ka Ukraina būtu rasistiska, nacistiska vai kaut kas tamlīdzīgs. Taču par Krieviju gan ir ārkārtīgi negatīvi starptautisko organizāciju cilvēktiesību ziņojumi.
– Esat pieļāvusi, ka Putins nekad neieradīsies uz tiesu. Lai atceramies, ka noziegumos pret cilvēci apsūdzētais bijušais Dienvidslāvijas prezidents Slobodans Miloševičs nomira cietumā, nesagaidot tiesas spriedumu. Jūsuprāt, kāds liktenis sagaida Putinu?
– Starptautiskās krimināltiesas Hāgā, kuras dalībvalsts ir arī Latvija (bet Krievija nav), prokurors ierosinājis kara noziegumu izmeklēšanu. Ir mobilizēti gan Starptautiskās krimināltiesas izmeklētāji, gan visa starptautiskā sabiedrība, žurnālisti, nevalstiskās organizācijas, lai nostiprinātu pierādījumus un vāktu liecības, apstiprinot, kādi noziegumi un pēc kā pavēles notikuši, – indivīds, kas devis pavēles, ir atbildīgs par to visu.
Protams, izmeklēšanas process prasīs laiku, bet varam būt droši, ka šis nepaliks bez sekām.
Kā tas varētu praktiski īstenoties – neizteikšu minējumus. Bet man nav ne mazāko šaubu, ka tiesas process beigsies ar rezultātu.
Visu interviju ar Baibu Braži no 23. marta lasi Santa+ vai žurnāla Ieva jaunākajā numurā!
