Ar karikatūrista Ērika Oša asprātīgajām karikatūrām un mākslas darbiem izaugušas vairākas paaudzes, un viņa aiziešana mūžībā 3. aprīlī 98 gadu vecumā ir sāpīgs zaudējums ģimenei, draugiem, kolēģiem un talanta cienītājiem.
Karikatūrista Oša vecākā meita Ērika žurnālam Privātā Dzīve atzīst, ka tēva dzīvē bija divi posmi. «Savulaik tētis strādāja televīzijā. Paralēli lielam radošumam tur bija arī bohēmiska dzīve. Atceros: manā bērnībā viņš kaut ko zīmēja, stāstīja un kopā lasījām grāmatas. Un tad atkal bija tumšāki periodi – vairāk dzeršanas. Bet tad 70. gadu otrajā pusē tētis sāka stingri ievērot savu personisko sauso likumu.
Līdzīgi kā Raimonds Pauls, viņš alkoholam pateica stingru nē. Kopš tā laika viņš bija pilnīgi cits cilvēks,
tāpēc mazbērnu atmiņas par vectētiņu jau ir tikai jaukas,» stāsta Ērika.
Osītis, kā ģimenē saukts Ēriks, bija interesants cilvēks, ar kuru vienmēr bija jauki parunāt. «Tētis nebija par dzīvi vienmēr norūpējies vīrs. Viņš daudzus iedvesmoja ar savu talantu, viedumu, zinātkāri un vienmēr možo garu. Arī 98 gados viņam bija pilnīgi skaidra galva. Līdz pat pēdējam mirklim intensīvi lasīja grāmatas. Jā,
pēdējo pusotru gadu tētis gulēja gultā, jo ķermenis juka un bruka,
bet prāts un gars joprojām bija tāds pats kā agrāk,» atzīst Ērika..
Viņa atzīst, ka tik garam mūžam ir arī saldsērīguma pieskaņa. «Tēti regulāri apciemoja ģimene, arī darba kolēģi par viņu neaizmirsa. Bet no savas paaudzes viņš bija palicis viens.
Lai gan Osītis prata adaptēties jaunajam, šī vairs nebija viņa pasaule.
Daudzi, kurus tētis zināja, vairs nebija šajā saulē,» nosaka Ērika Oša.