– Cik sagatavoti mēs esam tālākajai epidēmijas gaitai? Cik mums ir intensīvās terapijas gultu, kā ar mākslīgās elpināšanas aparātiem?
– Ar katru dienu kļūstam aizvien vairāk gatavi. Vērtējot to, kas notiek citās valstīs un slimnīcās, redzam, kas jādara mums. Gultas tiek pārprofilētas, nodaļas atbrīvotas, pacienti pārvietoti. Tiek domāts par iespēju sarūpēt papildu gultas, tāpat kā citās valstīs, – Ķīnā būvēja jaunu slimnīcu, bet Maskavā triecientempos atvēra jauno slimnīcu, kuru bija paredzēts atklāt tikai aprīlī.
Latvijā pašlaik apsver pat vairākas vietas, kur vajadzības gadījumā izvietot slimniekus. Bet dienests ir ļoti gatavs. Salīdzinot ar Eiropu, mums brigāžu skaits ir pat lielāks, jo citās valstīs ir viena brigāde uz 15 vai 20 tūkstošiem, bet Latvijā ir brigāde uz 10 000 cilvēku. Eiropā katrā brigādē ir divi cilvēki, mums ir trīs. Galvenā gatavība ir mūsu galvā. Un tā mums ir.
Mēs nekad agrāk nebijām strādājuši teltīs, noņemot paraugus analīzēm, bet tagad to darām, un pierādījām, ka īsā laikā varam paveikt kosmiskas lietas.
– Cik daudz patiešām nopietnu slimnieku mēs šobrīd spējam ārstēt?
– Pirms trijām nedēļām bija iespēja tam atvēlēt līdz 1000 gultu. Pašlaik varam daudz vairāk, jo visi ir pārorganizējušies.
– Un kā ar mākslīgās elpināšanas aparātiem?
– Latvijā līdz šim to nekad nav trūcis, un ir arī rezerves. Pašlaik mums slimnīcās un dienestā ir 500 aparātu. Ja sāktos Itālijas scenārijs, to visdrīzāk nepietiktu, tāpēc mēs tik ļoti strādājam, lai šādu scenāriju novērstu. Mēs esam viena no tām valstīm, kas ļoti daudz testē, veic daudz epidemioloģisko pasākumu, ierobežo sociālos kontaktus, lai nenonāktu situācijā, kad kādu daļu pacientu vairs nevarētu pieņemt. Ar pašreizējām prognozēm izskatās, ka mums visa pietiks. Ja nebūs vēl kāds nepaklausīgs cilvēks, kurš izstaigāsies pa visām malām un daudzus apšķaudīs!
– Arī RTU Dizaina laboratorijas komanda jau sāk izgatavot elpināšanas ierīces?
Tas rada mediķiem fantastisku drošības sajūtu, jo, ja tiešām būs situācija, kad ar pašreizējiem aparātiem nepietiks, mums ir alternatīva. Bet pašlaik saslimšanas līkne ļauj cerēt, ka lielu satricinājumu nebūs.
– Covid-19 testēšanas ziņā Latvija tiešām ir pirmajās rindās?
– Mēs esam līderi ne tikai Baltijā, bet arī – salīdzinot ar citām valstīm, uz miljonu iedzīvotāju testējam daudz vairāk pacientu nekā citviet. Daudzas valstis ātri pieņēma lēmumus testēšanu pārtraukt, uzskatot, ka tas ir bezjēdzīgi. Bet Dienvidkorejā, kur turpināja testēt un ierobežoja saslimušos, visu laiku ir zemāka saslimstības līkne. Mēs gribētu šo scenāriju. Tas gan neizslēdz, ka lielas problēmas var radīt kāds neapzinīgais, kurš inficē lielu daudzumu cilvēku, – tas nav paredzams un var radīt problēmas. Otra problēma – mēs saprotam, ka pilsoņi grib atgriezties mājās, bet katrs, kurš iebrauc, palielina risku.
Sākumā domājām, ka 14 dienu laikā varam sasniegt kulmināciju un redzēt, kas notiek, taču pašlaik tas visu laiku atbīdās, jo katrs reiss, kas ienāk, to pagarina vēl par 14 dienām.
Taču galvenais – lai atbraucēji ievēro izolāciju. Ar to gribu teikt, ka vissliktāko scenāriju novēršana ir atkarīga tikai un vienīgi no mums katra – cik atbildīgi būsim un vai ievērosim speciālistu ieteikumus par palikšanu mājās, 2 metru distances ievērošanu (vārda tiešā nozīmē!) ārpus mājām, roku mazgāšanu un citus piesardzības pasākumus Tie vairs nav aicinājumi. Tie ir mūsu katra pienākumi savai, savu tuvinieku un kopumā Latvijas iedzīvotāju drošībai.
– Kāda ir gaisotne starp mediķiem? Viņi tiešām strādā bez brīvdienām?
– Tā nav. Dienestā ir palielināts atļauto virsstundu skaits, bet tās tāpat ir 10 dežūras mēnesī. Varbūt kāds savieno darbus, to es nezinu. Bez brīvdienām strādā mūsu vadības centrs – IT speciālisti, zvanu centrs, vadība. Ir jānodrošina repatriantu lidmašīnu sagaidīšana, diena vai nakts. Vislielākā slodze ir zvanu centra cilvēkiem, sevišķi tajos brīžos, kad pienāk zvani par laboratoriskajām analīzēm.
Bija brīdis, kad dispečerdienestā katram pienāca desmit zvanu stundā, un reizēm vienā sarunā bija jāvada cilvēka reanimācija, nākamajā jāmierina raudoša māte, kurai tikko nomiris bērns, un pēc tam jāatbild cilvēkam, kurš atbraucis no slēpošanas Vācijā un vēlas Covid-19 analīzes. Tā kā sākumā pa numuru 113 varēja zvanīt, arī lai uzdotu jautājumus par vīrusu, zvanu skaits ļoti pieauga – līdz pat pieciem tūkstošiem diennaktī. Un tad mēs vienas nakts laikā izveidojām speciālo zvanu iespēju, kur var pieteikties valsts apmaksātu Covid-19 analīžu veikšanai. Tagad tam atvēlēts tālrunis 8303. Bet, ja ir aizdomas par viegliem koronavīrusa simptomiem, vispirms tomēr jākonsultējas ar savu ārstu.
– Visi uztraucas par Covid-19, bet kā ar parastajiem neatliekamās palīdzības izsaukumiem? Kāds nepaliks bez palīdzības?
– Neatliekamie izsaukumi tiek pildīti tāpat kā iepriekš, tomēr laikus jāgatavojas, ka mazāk nopietnus izsaukumus lielā mērā atteiksim. Lai arī, protams, nav vienkārši pa telefonu izvērtēt un pateikt: piedodiet, mēs nebrauksim.
– Katru vakaru deviņos cilvēki aplaudē mediķiem. Esat to redzējusi?
Esmu redzējusi video, un tas ir ļoti aizkustinoši. Deviņos vakarā es parasti vai nu braucu mašīnā, vai esmu jau mājās, kur apkārt ir dārzs. Bet zinu kaimiņus, kuri aplaudē. Un jebkura pateicība pašlaik mediķus spārno un uzlādē. Mums ir milzīgs atbalsts! Mums tagad sūta siltas pusdienas – tas ir kosmoss, mums kaut kā tāda nekad nav bijis, operatīvās vadības centrs katru dienu saņem pusdienas un vakariņas – viņi jau nevar no savām telpām iziet ārā.
Mums dāvina spēka pakas un kafijas, es esmu saņēmusi ziedus. Tas tā aizkustina! Es tikai visiem savējiem saku, lai nepierod un nedomā, ka tā būs vienmēr. Dienests ir piedzīvojis iepriekšējo ekonomisko krīzi, kad bija daudz pašnāvību un bija vardarbība alkohola dēļ. Ja krīze kļūs dziļāka – un visdrīzāk tā kļūs dziļāka –, būs jāspēj tikt galā arī ar šo.
Pagaidām mediķi ievelk elpu un gatavojas. Un ir skaidrs, ka būs arī smagi pacienti ar pneimoniju. Kaimiņiem jau ir.
Mēs joprojām ceram, ka izdosies tikt cauri vieglāk nekā citām valstīm. No vienas puses – kāpēc lai mums būtu citādi nekā Francijā, Vācijā vai Lielbritānijā? Tomēr mums ir mazāks iedzīvotāju blīvums, un ir lauku rajoni ar viensētām, kur kaimiņi tik bieži netiekas. Saslimstība lielāka ir Rīgā, Jūrmalā, Pierīgā. Statistika rāda, ka pie mums tas notiek mazliet lēnāk, un tas dod cerības.
– Vai ir kaut kas svarīgs, ko jūs gribat pateikt cilvēkiem? (..)
Visu interviju ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktori, kā arī citus aktuālus un interesantsu materiālus, laisiet jaunākajā žurnāla IEVA numurā!