«Vienīgais, kas no mūsu ģimenes nenonāca publiskā apspriešanā, bija kaķis Apolons. Mūsu suns Zevs kādā attālinātā darba tiešraidē pamodās un ierējās, bet Zevs neskatās ziņas, tāpēc viņam par to nav ne jausmas,» intervijā žurnālā Ieva ironizē ekspremjera Krišjāņa Kariņa sieva un atceras, ka par to, ka dēlam ir draudzene, uzzinājusi no preses, bet meitas draugu ieraudzījusi televīzijā.
«Atpazīstamības nasta ir tik smaga.
Skapī stāv dažas garās kleitas, par kurām domāju – kur likt?
Kad pēc kāda pasākuma žurnālos ieraugu komentārus tērpiem, domāju: vai tie, kas raksta, kādreiz iedomājas par tiem, par kuriem raksta? Atviegloti nopūtos, kad izlasīju, ka biju atbilstoši saģērbusies… Neviens jau nekādus kursus nepasniedz, neapmaksā garderobi un nepērk kurpes – pašai jātiek galā,» par politiķu sievu dzīves grūtumu stāsta Anda.
Laikā, kad viņas vīrs vadīja valdību, ģimenes dzīves organizēšana bijusi uz Andas pleciem. «Krišjāņa premjerēšanas laikā mājas forts bija jānotur man.
Kurš nopirks, atvedīs, aizvedīs, atrisinās? Krišjānis ar sargiem?
Tajos gados mūsu ģimene saskārās ar nopietnām veselības problēmām un smagiem brīžiem, bet vīrs nevarēja īsti būt klāt,» atminas Anda.
Kariņa jau bija saierinājusies ar to, ka sveši cilvēki slepen fotografēja viņas vīru. Taču dažkārt šīs robežas tikušas pārkāptas ļoti bīstamā veidā. «Kāda ģimene bija izlēmusi – ja nevar tikt uz pieņemšanu pie Krišjāņa, var nākt pie manis uz ārstes praksi! Viņi regulāri nāca, draudēja medmāsai, līdz
ar policijas palīdzību panācām aizliegumu tuvoties šai vietai,» stāsta ārste.
Tagad, kad Kariņš pazudis no televīzijas ekrāniem, ģimenes dzīve pamazām atguvusi ierasto ritmu. «Beidzot varam kaut ko plānot. Parastas lietas, kas piecus gadus bija liegtas, – kaut vai doties pastaigā, nevienam neprasot atļauju. Mums Rojā ir māja, līdz tai – pāris stundu brauciens, bet premjers nedrīkst vadīt auto! Ceļā uz Kurzemi visu dzīvi varētu izrunāt – izstrīdēties un salabt. Bet kā to izdarīt, ja mašīnā ir vēl apsardze, divi sveši cilvēki? Un tā – piecus gadus!
Savas Rojas mājas pagalmā nevarēju iziet naktskreklā – miesassargi dzīvoja busiņā aiz žoga.
Teicām – mums nevajag, bet atteikties nedrīkstēja. Cik tas valstij izmaksā!? Bet vispār drošības dienesta cilvēki ir ļoti jauki un inteliģenti – varu viņiem teikt paldies, uztvēru viņus jau kā ģimeni,» tā ekspremjera sieva.