Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pēc Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, kurās jau ierasti triumfēja līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko, kaimiņvalstī visu nedēļu valdīja nemieri – opozīcijas protesti, tūkstošiem arestu, tautas un valsts spēku struktūru sadursmes ar simtiem cietušo. Ir arī bojāgājušie. Un tas viss tieši pie mūsu robežas.
Dziedātāja Kattie: Ir ļoti bail
Dziedātāju Kattie plašāka sabiedrība iepazina pirms diviem gadiem, kad jauniete uzvarēja TV šovā X Faktors. Trīs mēnešus nodzīvojot Rīgā, konkursa zvaigznei Latvija kļuva par īpašu vietu. Kattie ir aizkustināta, redzot, ka latviešiem nav vienaldzīgs Baltkrievijas liktenis un atbalsta piketā Rīgā bija pulcējušies vairāki simti cilvēku. «Baltkrievu tautai tas nozīmē ļoti daudz. Tas stiprina garu un dod sajūtu, ka neesam vieni!» pateicas viņa.
Mūziķe PDz atklāj, ka pirmoreiz mūžā viņa kļuvusi par politiskās iniciatīvas grupas dalībnieci un atbalstīja Lukašenko pretinieku bijušo Belgazprombank vadītāju Viktoru Babariko. «Tieši viņam noticēju, un tādu es gribētu par Baltkrievijas prezidentu. Es vācu parakstus par viņu gluži kā daudzi tūkstoši cilvēku. Tad Lukašenko sāka apkarot oponentus – Viktoru Babariko un Sergeju Tihanovski aizturēja. Sākās protesti, un tiem sekoja masveida aizturēšanas. Pilsētās sāka ievest militāro tehniku!» pieredzēto atklāj Kattie.
Baltkrievu dziedātāja nemieru pirmajās dienās pievienojās protestētājiem, tomēr, pieaugot brutalitātei no spēka struktūrām, vairs neriskē doties ārā no mājām.
Bail dzīvot, bet jācīnās!
Prezidenta vēlēšanu dienā, 9. augustā, cilvēki pie vēlēšanu iecirkņiem sāka pulcēties jau no paša rīta. «Bet tāpat ne visi paguva nobalsot. Rezultātā – vēlēšanu komisijas pārstāvji bezkaunīgi uzzīmēja Lukašenko uzvaru ar 80% balsu. Es novēlēju par Svetlanu Tihanovsku. Tajā pašā dienā valstī tika atslēgts internets,» atminas viņa. Protestējot pret vēlēšanu iespējamu rezultātu viltošanu, simtiem tūkstošu cilvēku izgāja ielās, skandinot Ej prom un citus saukļus.
Daudz kur skanēja šāvieni un sprādzieni. Garāmbraucošas mašīnas un sabiedriskais transports taurēja.
«Nākamajā dienā pēc vēlēšanām bija vēl briesmīgāk. Tauta nedomāja klusēt un centās turēties pretī spēka vienību darbinieku uzbrukumiem, kaut arī cerību bija maz. Specvienības OMON pārstāvji izmantoja gumijas lodes, asaru gāzi, ūdens lielgabalus, gaismas un trokšņu granātas.
Protestētājiem, lai stātos pretī militāram spēkam, bija pieejams vien tas, ko varēja atrast uz ielas – akmeņi un koku zari. Cilvēkus aizturēja bez lielas šķirošanas: tos, kas pastaigājās, piedalījās mītiņos, atgriezās no darba, sievietes, vīriešus, nepilngadīgos… Viņus turēja necilvēcīgos apstākļos un sita, sita, sita… Ģimenēm nesniedza informāciju par aizturētajiem, bet vecāki nevarēja atrast savus bērnus. To visu aprakstīt ir ļoti grūti – sirds sāp, un ir ļoti bail. Es raudu no bezizejas sajūtas. Šādos apstākļos ir bail dzīvot, bet uzskatu, ka jācīnās līdz beigām,» teic dziedātāja, piebilstot, ka cerība uz labu situācijas iznākumu viņai joprojām ir.
«Viņiem ir vajadzīgas asinis!»
«Reāli Aleksandrs Lukašenko zaudēja, un visi par to zina. Es lepojos ar savu tautu, par to, ka esmu baltkrieviete. Mums, protams, ir grūti bez pieredzes tādos nemieros, tomēr esmu cilvēku iedvesmota – viņi pārvarēja bailes un turpina cīnīties. Ielās bija izgājušas arī sievietes, rokās turot pa baltam ziedam un lūdzot pārtraukt vardarbību, bet izskatās, ka mūsu valsts pārvalde nezina, kas ir miers. Viņiem ir vajadzīgas asinis!» emocionāla ir Kattie.
Dziedātāja stāsta, ka aktīvi piedalījās protestos ielās, tomēr, uzzinot, ka šobrīd jebkurš militārists drīkst vilkt mugurā civilās drēbēs, viņai ir bail iziet ārā. «Gluži vai paranoja sākas! Esmu aizdomājusies par iespēju meklēt labāku dzīvi citā zemē, tomēr pagaidām šim solim neesmu gatava. Viennozīmīgi – nevēlos dzīvot valstī, kur valda Lukašenko. Tomēr būšu šeit līdz beigām, kamēr mēs uzvarēsim!» uzsver dziedātāja.
Režisors Uldis Cipsts: Baltkrievijas armija sāk salūzt
«Vēlēšanu naktī es redzēju, kā protestētāju virzienā skriešus pārvietojas daudzu tūkstošu liela bruņota armijas vienība,» par Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā piedzīvoto stāsta latviešu režisors, kurš tur strādā.
«Vēl pirms nedēļas cilvēki Minskā uz ielas neskatījās cits citam acīs, nesmaidīja, un, ja es kādu uzrunāju, attieksme bija: ko tu gribi no manis. Dažu dienu laikā tas ir mainījies. Visi jūtas vienoti. Cilvēki skatās cits citam acīs, smaida, svešinieki brīvi sarunājas,» PDz atzīst latviešu režisors Uldis Cipsts. Kopš marta vidus viņš dzīvo Minskā, kur filmē Krievijas kanāla NTV asa sižeta seriālu Nav bijušo.
Viņš norāda, ka filmēšanas grupai nav atļauts naktīs atrasties ielās. «Vēlēšanu naktī pa logu redzēju, kā protestētāju virzienā devās bruņota armijas vienība. Un pēc tam sākās cilvēku aizturēšana, uzbrūkot katram cilvēkam, kuram nepaveicās atrasties uz ielas,» atminas Cipsts.
«Lukašenko ilgstoši bija tautas atbalstīts līderis, jo konservatīvā sabiedrības daļa viņu saskatīja kā miera un drošības garantiju. Tas tika sagrauts vienas nakts laikā. Pēc maniem novērojumiem, tikai no valsts varas atkarīgi cilvēki vēl atbalsta esošo prezidentu.
Agresīvajiem miličiem vēlēšanu naktī bija iestāstīts, ka protestus vada Rietumvalstu iesūtīti kriminālisti, provokatori, lai sagrautu baltkrievu valsti. Taču arī miličiem ir radinieki, internets un sirdsapziņa.
Tas arī izskaidro vardarbības strauju samazināšanos pēdējās dienās. Sabiedrības domai nepaslīd garām fakts, ka varas struktūru iesaistīšana noziegumos pret tautu ir efektīvs paņēmiens, kas garantē atbalstu esošajiem līderiem, saprotot, ka varas maiņas rezultātā būs jāgrimst kopā ar prezidentu,» notiekošo skaidro Cipsts.
«Mans unikālais pārsteigums ir tas, cik labi bruņota armija patiesībā ir bezspēcīga pret tautu, kurai ir sava morāle un ticība. Tā ir paradoksāla un unikāla pieredze – līdz zobiem bruņotām armijas vienībām, uzbrūkot miermīlīgiem civiliedzīvotājiem, dažu dienu laikā zaudētāja ir armija. Jo nevis iedzīvotāji padodas un pāriet armijas pusē, bet otrādi – armija sāk salūzt un vairs nav gatava būt par represīvu un noziedzīgu aparātu,» pavēsta Cipsts.
Patrishas radinieku sašauj ar gumijas lodēm
«Mūsu ģimenē valda liels satraukums par cilvēkiem, kas dzīvo Minskā,» PDz atzīst dziedātāja Patrisha, kuras daudzi tuvi radinieki dzīvo Baltkrievijā.
«Mani brālēni un māsīcas, tēta brālēni un māsīcas un manu vecvecāku tuvākie radi dzīvo Baltkrievijas. Pagājušajā nedēļā viņiem visiem tika atslēgta pieeja internetam, lai neviens neko uz āru nevarētu rādīt. Viņu bērni aizsūtīti uz laukiem, lai tās šausmas neredzētu. Viņi paši, cik vien iespējams, neiziet no mājām,» PDz teic dziedātāja.
Viņas tēta brālēns strādā Minskas Ceļu milicijā un uz darbu dodas bruņuvestē, jo nav zināms, kurā brīdī viņš var piedzīvot uzbrukumu.
«Militārie spēki nešķiro, kurš ir protestētājs, kurš garāmgājējs. Manas māsīcas draugu sašāva ar lielajām gumijas lodēm, kuru trāpījums ir nežēlīgi sāpīgs,» stāsta Patrisha.
Viņa uzskata, ka Baltkrievijā šobrīd izveidojusies muļķīga situācija, kuru īsti nesaprot neviens. «Atkārtoti ir ievēlēts prezidents, kurš valda jau gandrīz 30 gadus. Zinu, ka cilvēki Baltkrievijā nevis dzīvo, bet mēģina izdzīvot. Tur nav nekādu iespēju attīstīt kādu normālu biznesu. Viss ir kā PSRS laikos. Loģiski, ka cilvēki iet protestēt, lai viņus sadzird tie, kas ir pie varas,» zina teikt dziedātāja. Viņa uzsver, ka tuvinieki stāsta – sākumā civiliedzīvotāji nevienam pāri nedarīja. «Nebija ne vandālisma, ne demolēšanas. Taču ieradās militārie spēki un sāka sist savu tautu. Un tad sākās,» atzīst Latvijā dzīvojošā baltkrievu izcelsmes dziedātāja.
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
