«Paldies par profesionalitāti un iejūtību Latvijas Infektoloģijas centra reanimatologiem, kas divas nedēļas neatlaidīgi cīnījās par mana vīra dzīvību. Sirsnīgs paldies ikvienam, kas ar labestību un gaišumu piemin Rolandu un zaudējuma sāpēs jūt līdzi man un ģimenei. Jūsu atbalsts ir ļoti svarīgs. Piedodiet, ka pašlaik nespēju katram personīgi pateikties,» pagājušās sestdienas vakarā paziņoja Rolanda Tjarves sieva žurnāliste Nellija Ločmele.
«Vēlos arī aicināt ikvienu – saudzējiet sevi, līdzcilvēkus un īpaši mediķus šajā epidēmijā. Vīruss ir viltīgs, un dzīvība ir trausla, lai cik veseli un šķietami neievainojami mēs justos,» atgādināja viņa.
Tjarves bijušais kolēģis Guntis Rozenbergs, uzzinot skumjo vēsti no LU mācībspēkiem pauda: «Sazvanījāmies vēl viņa dzimšanas dienā 20. martā, kad Rolands jau bija saslimis, tikai nedomājām neko sliktu.
Pajokojām, ka nekas nopietns tas nevarētu būt, un vienojāmies, ka gan jau atkal drīz varēsim satikties. Kad viņš nepiezvanīja manā dzimšanas dienā 27. martā, sapratu, ka notiek kaut kas nelabs, jo Rolands goda dienās vienmēr atcerējās un piezvanīja… Grūti noticēt, ka Rolanda vairs nav… Vēl nesen šoziem viņš Facebook bija ielicis bildi, kurā peldas un rūdās āliņģī Vecpiebalgā. Bet slimība nesaudzē nevienu…»
Tiem, kas pazina Rolandu, šķiet neticami – mūžīgais optimists, vienmēr azartiskais un vitālais Tjarve aizgāja tik pēkšņi…
Profesore Vita Zelče sarunā ar Latvijas Radio sacīja – tas ir nežēlīgs trieciens viņa tuviniekiem, kolēģiem un studentiem: «Rolands Tjarve bija studentu ļoti mīlēts pasniedzējs, viņam piemita vienreizēja, pat apbrīnojama prasme vienlaikus būt skolotājam, kolēģim un draugam. Sarunāties ar studentiem, mudināt viņus tapt labākiem, zinošākiem un godīgākiem.
Kļūt patiesiem un atbildīgiem žurnālistikas profesionāļiem. (..)
Viņš prata sarunāties ar cilvēkiem, kad tas viņam bija ļoti nepieciešams.
Viņš vēlos vakaros dažus no mums aizveda līdz mājām, tā palīdzot tikt galā ar ikdienas nogurumu. Rolands Tjarve bija ļoti labs cilvēks.»
Latvijas Universitātes mācībspēkiem Rolands pievienojās 2003. gadā, bet 2010. gada rudenī sociālo zinātņu fakultātes dibinātais studentu medijs Kivi TV bija Tjarves lolojums un lepnums. Kopš 2017. gada viņš bija LU Komunikācijas un inovāciju departamenta mediju direktors.
Rolandam un viņai sievai Nellijai bija kāda neparasta tradīcija – esot ceļojumos, viņi paši sev uz mājām Latvijā sūtīja pastkartes. Tādu pastkaršu vairs nebūs. Taču ikvienam, kuram palaimējās Tjarvi saukt par savu draugu, kolēģi vai skolotāju, ir pastkarte no Rolanda – padoms, iedrošinājums, iedvesma, asprātīgs joks vai reiz šķībi kopā nodziedāta dziesma. Pastkarte, ko glabāt dziļi sirdī, kā gaišu piemiņu.
Šīs nedēļas Privātajā Dzīvē lasiet Rolanda vedējtēva ekspremjera Andra Bērziņa un bijušā premjera Māra Gaiļa stāstus, Tjarves studiju biedru – izdevniecības Žurnāls Santa galvenās redaktores Santas Ančas un politiķa Olafa Pulka atmiņas un vēl citu Rolandam tuvu cilvēku atvadu vārdus.