Jaunā māmiņa atklāj, ka bija pienākusi diena, kad jādodas uz dzemdību namu pārbaudīt bērna sirds toņus, un viņas iekšējā sajūta likusi ņemt līdzi arī dzemdību somu, jo jau no sešiem rītā sāpējusi griezuma vieta: «Mana intuīcija mani nepievīla, jo daktere nolēma, ka man jāpaliek slimnīcā, un mēs nolēmām, ka ķeizargrieziens būs jau rīt.»
Vakars pirms dzemdībām Arnitai bija emocionāls: «Šodien ir pēdējā diena, kad es esmu tik liela, kad mēs esam divi vienā, pēdējais vakars. Un rītvakar es jau būšu divu meitu mamma.»
Pirms došanās uz operāciju zāli Arnita ir priecīga, ka beidzot ir pienākusi diena, kad viņa satiksies ar savu meitiņu Klāru. Pēc dzemdībām Arnita tiek atvesta atpakaļ uz palātu, ir nedaudz sagurusi un dalās piedzīvotajā: «Man bija riktīgi slikti, kad man ielaida to anestēziju. Man likās, ka es nomiršu. Man bija slikta dūša, un tad es neko nesapratu, un tad man ielaida vēl, un tad es vienkārši aizmigu.»
Pirmo reizi paņemot rokās meitiņu, Arnita nespēj valdīt prieka asaras: «Esmu divu bērnu mamma.»
«Beidzot tas viss ir galā, tagad sāksies man jauna dzīve. Beidzot tas viss ir beidzies» atviegloti secina Arnita.