Rīga +8°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Arnita ar nožēlu teic, ka šajā dzīves posmā viņa nav spējīga par sevi parūpēties, un ir pateicīga, ka palīdzīgu roku sniedz mamma.
Dodoties liktenīgajā no rīta uz bērnudārzu, Arnita sāka just spēcīgas sāpes vēderā. Viņa cerējusi, ka paliks labāk, bet nekā – sāpēm pievienojās slikta dūša. Baidoties par savu un gaidāmā mazuļa dzīvību, viņa izsauca neatliekamās palīdzības dienesta mediķus, kuri nekavējoties viņu nogādāja slimnīcā.
Tikai pēc divu dienu izmeklējumiem ārsti viņai paziņoja, ka būs operācija – tiks izgriezts apendicīts. «Negaidīti! Man likās, ka nākamā reize, kad braukšu uz slimnīcu, būs dzemdības, nevis operācija,» teic Arnita.
Ar to gan viss nebeidzās. «Mani ātri sagatavoja operācijai. Pateica, ka veiks operāciju laparoskopiskajā tehnikā, kas novērš nepieciešamību pēc lieliem iegriezumiem, bet beigās izrādījās, ka tas nebūs mans gadījums. Nonākot uz operāciju galda, man pateica, ka nebūs arī vispārējā narkoze, būs spinālā, līdz ar to es būšu nomodā. Man paziņoja, ka tomēr pārgriezīs vēderu, un tādā veidā izņems apendicītu. Tas bija šoks un pārsteigums.»
«Par pašu operāciju – man teica, ka nebūs ilgi, 30–40 minūtes, beigās tā ilga pusotru stundu, jo bija jau pamatīgs iekaisums. Operācijas beigās es jutu visu, katru detaļu. Tā bija šausmīgi traumatiska pieredze, ko es vispār negaidīju,» atklāta ir Arnita.
