Pie Trevi strūklakas
«Izstāstīšu kādu epizodi ar zemtekstu. Roma, mūžīgā pilsēta. Mēs ar manu sievieti ejam pa ļaužu pārpildītām ielām, un mums ir mērķis – nokļūt pie Trevi strūklakas. Buros pa karti, bet nenervozēju, jo zinu – mana sieviete man uzticas. Tā ir ļoti laba sajūta! Nepārtraukti līņā smalks lietutiņš, lietussarga mums nav.
Mana sieviete kā apņēmīgs pionieris nečīkst, bet uzticīgi man seko. Viņa man uzticas!
Es cenšos neizrādīt savas šaubas, bet klusībā apceru – skolā matemātikā man bija mīnus divi, bet ģeogrāfijā un vēsturē – teicami. Beidzot nokļūstam pie izdaudzinātās strūklakas, tās pašas, kas filmā Dolce Vita. Trevi strūklaka sniedz gandarījumu. Lūk, vieta, kur slavenais Fellīni filmēja savu tikpat slaveno kino! Tieši šeit draiskojās slavenais itāļu aktieris Marčello Mastrojāni un zviedriete Anita Ekberga. Nu pie šā baseina es stāvu kopā ar savu mīļoto sievieti. Paldies Dievam, vairs nelīst, viņai ir slapji mati, un mēs jūtamies lieliski. Pēkšņi no pūļa atdalās un mums tuvojas trīs solīdi ģērbušies cilvēki – sieviete un divi vīrieši – un krieviski mani uzrunā: «Vai jūs esat Arnis Līcītis?» Pamāju ar galvu, un viens no viņiem laimīgs iesaucas: «Mēs esam no Rietumukrainas! Vai drīkstam ar jums nofotografēties? Un, lūdzu, autogrāfu!»»