Tava smaida ēnā
«Draugam bija jubileja, un viņš lūdza: «Arni, es gribētu, lai tu manos svētkos nodziedi My Way!» Svinības notika Kinonamā Maskavā. Varena ēka, milzīga zāle, plaša skatuve. Es domāju – kāpēc gan lai tagad es beidzot nenodziedātu savu sapņu dziesmu?! Varētu teikt – tā ir aktieru himna, tas ir stāsts par mums.
Jaunībā es šausmīgi gribēju to dziedāt, bet šķita, ka nevelku.
Nu aizbraucu uz studiju, ierakstīju My Way un drauga jubilejā uz lielās skatuves nodziedāju. No zāles skanēja: «Bravo!»
Ir vēl viena dziesma, ko uzskatu par īpašu. Vienmēr, kad to dziedu, iedomājos par sievieti, ar kuru tagad dzīvoju kopā. Šo dziesmu parasti izpilda vīrieši, un tajā ir ļoti jauki vārdi: «The shadow of your smile.» Tava smaida ēna… Burvīgi vārdi! Smaids, kas sniedz ēnu, ļaujot patverties no svelmes. Es tev padziedāšu, labi?»
Negaidītais piedāvājums mani pārsteidz, un es samulsusi klusēdama tikai pamāju ar galvu. Arnis dzied. Vīrišķīga, samtaina, glāsmaina balss. «The shadow of your smile, when you are gone…» Tava smaida ēna, kad tevis nav blakus…