Medikamenti Lielbritānijā ir pieejamāki
Čučumuižas radītāji – Atvars un Kristīne – devās uz Angliju, lai 14. martā Pīterboro uzstātos Latviešu biedrības 10 gadu jubilejas koncertā. Tas gan nebija vienīgais iemesls – Atvaram Lielbritānijā ir iespēja arī saņemt ārstēšanu.
«Atvaram ir vēzis, un ir tā, ka zāles, kas viņam nepieciešamas, šeit pacientam pēc 60 gadu vecuma ir pieejamas bez maksas, bet Latvijā nav.»
«Arī daži izmeklējumi šeit bija pieejami ievērojami ātrāk nekā Latvijā. Piemēram, PET/CT īpašs skeneris, kurš nosaka vissīkāko ļaundabīgo šūnu izplatību organismā. Atvara gadījumā Latvijā tas izmaksātu 2150 eiro. Gaidīt nevar, jo svarīgi nepalaist garām brīdi, kad ir par vēlu,» atklāj komponista Atvara Sirmā sieva.
«Mēs gan nekādā ziņā negribam teikt, ka Latvijā būtu slikti ārsti. Arī dakteris Anglijā nupat apstiprināja, ka viss, kas līdz šim darīts Latvijā, ir bijis labi un pareizi,» piebilst viņa.
Kopā gan priekos, gan bēdās
Plānotajā koncertā Pīterboro Atvars un Kristīne uz skatuves tā arī neuzkāpa. «Kad atlidojām uz Angliju, sākās runas par karantīnu. Atvars savas veselības dēļ šobrīd ir riska grupā, nolēmām, ka prātīgāk būtu uzstāšanos atcelt,» atklāj Kristīne.
«Igo un Jānim Strazdam, kuri šajā koncertā uzstājās, biļetes atpakaļceļam jau bija nopirktas. Viņi tajā paša naktī līdz ar nagiem tika uz Latviju, bet mēs iesprūdām šeit uz nezināmu laiku.»
Mākslinieki nebija iegādājušies biļetes atpakaļceļam, jo Atvaram šajās dienās Lielbritānijā bija izmeklējumi, un varbūt būtu jāuzsāk ķīmijterapija. Sākoties karantīnai, biļešu cenas bija pamatīgi augušas, un ar to viņi nebija rēķinājušies. Nauda pietika tikai vienai biļetei.
«Mēs ar Atvaru esam kopā 37 gadus un gandrīz ne dienu neesam bijuši šķirti. Kā es varu viņu atstāt vienu šādā brīdī? Par laimi, saņēmām atbildi, ka ķīmijterapija vēl nav nepieciešama. Un tā ir ļoti laba ziņa,» stāsta Kristīne.
Netiek pie saviem 17 kaķiem
«Šodien uzzinājām, ka rīt būs papildreiss uz Latviju. Kad ieraudzījām cenu – 1550 eiro vienam – bija skaidrs, ka mājās netiksim. Tādu līdzekļu mums nav,» pagājušajā ceturtdienā sacīja Kristīne.
«Šajās dienās pārsteidza arī mums veltīti komentāri internetā. Cilvēki, kas saka, ka esam bezatbildīgi vazaņķi, nezina, kādēļ mēs turp esam devušies.
Mēs neesam bezatbildīgi.
Šobrīd Anglijā esam pašizolācijā, un, arī atgriežoties mājās, būsim karantīnā. Mēs arī negaidām, ka valsts mums apmaksās atpakaļceļu,» teic Bitēna.
«Protams, es ļoti gribu mājās, domāju par mūsu dzīvniekiem… Labi, ka Latvijā ir dēls Anrijs, jo mums ir 17 kaķi, kas jābaro. Tas ir mūsu ģimenes labdarības projekts, kuram mēs nevienam neesam lūguši neko ziedot. Kaķi pie mums nonākuši dažādi – kāds izglābts no nāves, kāds pamests, kādam miruši saimnieki.»
«Paldies Pīterboro Latviešu biedrībai un latviešu ģimenēm, kas mūs uzņēma savās mājās. Paldies arī sirsnīgajiem vietējiem, kas palīdz gan ar pārtikas piegādi, gan citām lietām. Nedēļas nogalē mūs pārsteidza arī brīnums no Latvijas – cilvēks, ar kuru kopā strādāju Operetes teātrī, piedāvā iespēju nokļūt mājās.
Atsaucās arī sen nesatikti radi un cilvēki, ar kuriem kopā esam muzicējuši. Ir labi zināt, ka savējie ir gan Lielbritānijā, gan Latvijā un nekāda karantīna mūs nespēj šķirt. Šo cilvēku labestība mūs iedvesmo turpināt veidot Čučumuižu – runāt ar bērniem par cilvēciskām vērtībām, kas ir svarīgas jebkurā laikā, bet tik grūtā – īpaši,» teic Kristīne.