«Šis gadu desmits – starp trīsdesmit un četrdesmit – man nav bijis viegls,» žurnālam «Privātā Dzīve» atzīst jubilārs Andris Ērglis.
«Līdz 40 jau vīrietis skrien un dara to, ko pats brīžiem nemaz nesaprot. Taču beidzamie divi gadi, pateicoties kovidam un karam, man lika visu dzīvi pārplānot un saprast, uz cik daudzām lietām esmu spējīgs vai – tieši otrādi – nespējīgs. Šis bijis mans pats kritiskākais laiks, kad sāku saprast to, ko līdz šim nesapratu.
Ja pirms tam viss gāja viegli, tad te pēkšņi – hop –, un nekas vairs nav viegli. Esmu apēdis pudu sāls.
Taču esmu veiksminieks, visiem mēsliem samērā viegli esmu ticis cauri,» spriež viņš. Andris atminas 2020. gada sākumu, kad iemācījies darbus, par kuriem iepriekš pat domājis nebija, – bijis gan mežstrādnieks, gan grāvracis, pat strādājis gaļas kombinātā. Un tas viss, lai tikai nopelnītu iztiku laikā, kad bija liegts koncertēt. Papildu slogu uzlika arī parādu jūgs, kas radies laikā, kad mūziķis aizrāvies ar azartspēlēm.
«Varbūt Visums saliek man visu pa vietām, jo daudz kas dzīvē noticis negaidot. Kaut kas mani sargā, un es pat nezinu kas… Baznīcā gājējs neesmu, bet ticu, ka sargeņģelis man ir,» uzskata mūziķis.
Plaši par visiem jaunumiem Andra Ērgļa dzīvē lasiet jaunākajā žurnāla «Privātā Dzīve» numurā!