Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
– Kā tu, būdams maksātnespējas administrators, sāki filmēties?
– Līdz šim brīdim no režisora Oskara Rupenheita neesmu dabūjis atbildi, kāpēc sociālajos tīklos tieši man tika atsūtīts uzaicinājums. Lai cik dīvaini vai smieklīgi tas izklausītos, aizgāju uz turieni tāpēc, ka mans birojs atradās turpat netālu Dzirnavu ielā. Bija saulaina diena, un man īsti nebija ko darīt… Tolaik pat nezināju vārdu proves. Pēc nedēļas man zvanīja, lai atnāku vēlreiz parunāt.
Dzīvē vispār vienmēr esmu gāzis uz priekšu, īsti nedomājot.
Arī bankā man patika, bija interesanti, un nebiju paredzējis, ka, uzsākot darbu kā jurists, pabeigšu kā viceprezidents. Acīmredzot tas ir kaut kāds novērtējums. Arī armijā biju seržants, bet ne tāpēc, ka gribētu uzkalpoties, bet vienkārši visu darīju pēc labākās sirdsapziņas. Starp citu, es ar abām rokām esmu par obligāto dienestu. Ne tikai tāpēc, lai mēs varētu aizstāvēt valsti iebrukuma gadījumā, kas, protams, ir svarīgi, bet tāpēc, lai džeki nepārstātu būt par džekiem. Visu cieņu tiem, kuri paši to izvēlas kā hobiju vai darbu. Manuprāt, pietiktu pat ar trim vai sešiem mēnešiem, lai večiem iepotētu sajūtu par reālo dzīvi, ka uz senču pleciem nevar sēdēt, jādomā pašiem, jāapzinās savas rīcības sekas un jāuzņemas atbildība. Un es pat nerunāju par fizisko kondīciju, ko tur var uzlabot.
– Starp citu, ko par tavu aktierspēli ir teikuši profesionāli aktieri?
– Attieksme ir laba vai nu arī viņi ir labi aktieri… Visbiežāk ar Andri Keišu uz ielas satiekamies un pārmijam pāris vārdu un, protams, ar Niklāvu Kurpnieku, kuru jau varu saukt par savu draugu. Esmu dzirdējis, ka viedokļi par manu aktierspēli ir dažādi, bet tas ir absolūti normāli. Galvenais jau ir pašam nesākt blatot un nolikt sevi vienā rindā ar profesionāliem aktieriem, jo cilvēki to gadiem ilgi mācās. Bet man būtu interesanti nospēlēt vēl citas lomas, vienlaikus, protams, arī riskējot izgāzties. Lai gan dzīve pierādījusi, ka nav jēgas domāt par to, kas būs.
– Kura loma tev pašam vislabāk patīk?
– Laikam izmeklētāja Ričarda loma seriālā Nelūgtie viesi. Grūti vērtēt, jo Harija loma filmā Kriminālās ekselences fonds bija pirmā – tā bija uz elpas izjūtas, neko nezināju… Pirmajā filmēšanas dienā nesapratu, kas jādara. Oskars sākumā pateica, lai nespēlēju tik teatrāli. Man likās, ka pēc tam izdarīju tāpat, bet viņš teica, ka ir labi, man vēl citi no grupas prasīja, vai neesmu iepriekš spēlējis. Tas bija viens no lielākajiem komplimentiem!
– Dzirdēju, ka tev tagad esot pat sava aģente!
– Ne tik oficiāli. Tā kā kinolauciņu nepārzinu, ar Leldi, kura ar savu enerģiju mikrorajonam varētu saražot elektrību, sarunāju, ka viņa palīdzēs man nekļūdīties. Tikko nospēlēju mazu epizodi Kirila Serebreņņikova topošajā filmā par ārstu Mengeli. Tagad aktuālākais projekts ir seriāla Nelūgtie viesi 2. sezona.
Visu interviju lasiet žurnāla «Ieva» jaunajā numurā vai «Santa+».
